Ziemassvētku rīts vienā mirklī sastinga, kad mans piecgadīgais dēls atvēra dāvanu un skaļi paziņoja, ka viņa „otra mammīte” ir turējusi savu solījumu. Mans vīrs kļuva bāls. Viņš precīzi zināja, par ko ir runa. Un jo ilgāk viņš klusēja, jo skaidrāk man kļuva, ka tas nav pārpratums.
Ar vīru mēs bijām kopā sešus gadus. Mums bija viens bērns, Simons, kuram tobrīd bija pieci gadi.
Mūsu dzīve nebija perfekta, bet tā šķita droša un paredzama. Vismaz es tā domāju.
Protams, bija plaisas. Katrā laulībā tās ir.
Bija brīži, kad Maiks šķita attālināts, izklaidīgs, bet es tos neuztvēru kā brīdinājuma zīmes.
Vajadzēja gan.
Īpaši pēc tā, kas gada sākumā notika ar auklīti.
Mēs jau kādu laiku bijām attālinājušies viens no otra, tāpēc nolēmām rīkot iknedēļas randiņu vakarus, lai atkal satuvinātos.
Kāda Maika kolēģe ieteica auklei universitātes studenti. Sākumā viss gāja labi. Simonam viņa patika, un mēs baudījām vakarus divatā.
Tad kādu dienu Maiks paziņoja, ka mums viņa jāatlaiž.
– Man šķiet, ka es viņai patīku – viņš teica. – Kad paliekam divatā, viņa saka dīvainas lietas.
– Kādas dīvainas lietas?
– Piezīmes par manām drēbēm, manu smaržu… nekas rupjš, bet neērti.
Tā mēs viņu atlaidām.
Toreiz tas šķita nomierinoši, ka viņš man to pateica. Es jutos, ka mēs joprojām esam komanda.
Es ignorēju to kluso iekšējo balsi, kas čukstēja, ka viņš nestāsta visu.
Es domāju, ka vienkārši esmu greizsirdīga.
Tagad es zinu, ka biju muļķīga.
Es domāju, ka grūtākais jau ir aiz muguras.
Es kļuvu pārāk ērta. Es noticēju, ka rutīna ir vienāda ar drošību.
Ziemassvētku rīts pierādīja, cik ļoti es kļūdījos.
Viss sākās kā vienmēr: dāvanu papīrs visur, uz galda atdzisuša kafija, bet Simons lēkāja no sajūsmas.
Visas dāvanas zem eglītes bija tādas, ko bijām izvēlējušies kopā. Vismaz es tā domāju.
Maiks pasniedza Simonam vidēja izmēra kasti.
– Šī ir no Ziemassvētku vecīša.
Es pasmaidīju. Mums vienmēr bija viena „Ziemassvētku vecīša” dāvana. Tā bija tradīcija.
Simons noplēsa iesaiņojumu… un tad sastinga.
Pēc sekundes viņa seja iemirdzējās.
Iekšā bija dārgs, kolekcionāru modeļa automašīnas modelis. Tieši tas, par kuru iepriekš bijām vienojušies, ka to nepirksim – pārāk dārgs piecgadniekam.
Simons to cieši piespieda sev klāt un iesaucās:
– JĀ! Mana otra mammīte turēja savu solījumu! Es zināju!
Tajā brīdī viss prieks mani pameta.
– Tava… otra mammīte?
Es uz viņu paskatījos ar piespiestu smaidu.
– Jā! – viņš pamāja. – Viņa teica, ka, ja būšu labs, viņa parūpēsies, lai es to saņemtu Ziemassvētkos.
Es lēnām pagriezos Maika virzienā.
Viņš nesmaidīja.
Viņš kļuva bāls. Neskatījās uz mani.
– Kas ir tā otra mammīte? – es jautāju.
Simons kļuva nedrošs. Viņš juta, ka kaut kas nav kārtībā.
– Tētis viņu pazīst – viņš klusi teica. – Viņa dažreiz atnāk. Viņa teica, lai es neuztraucos.
Neuztraucos.
– Maik? Vai tu to paskaidrosi?
Mana vīra lūpas sakustējās, bet skaņa nenāca ārā.
– Viņa teica, ka mēs drīz ceļosim – turpināja Simons. – Es, viņa un Tētis. Tu strādāsi, mammu.
Tas bija brīdis, kad Maiks beidzot ierunājās.
– Iesim uz virtuvi.
Tiklīdz durvis aizvērās, es pagriezos pret viņu.
– Sāc runāt. Kas ir tā „otra mamma”, un kāpēc viņa pērk dāvanas mūsu dēlam?
– Megana… – viņš iečukstēja.
– Auklīte? To, kuru mēs atlaidām, jo, pēc tavām domām, viņa pārkāpa robežu?
– Jā… bet ne tā, kā tu domā!
– Tad jums nebija romāna?
– Nē! Vienkārši… dievs, es pieļāvu tik lielu kļūdu.
Viņš pastāstīja, ka pēc tam, kad mēs viņu atlaidām, Megana viņam uzrakstīja. Atvainojās, teica, ka pārpratusi situāciju.
Tad viņa pajautāja, vai drīkst satikt Simonu.
Un Maiks piekrita.
Sākumā tas šķita nevainīgi. Tad kādu dienu viņš dzirdēja, kā Megana lūdz Simonu saukt viņu par „otro mammu” un slēpt apmeklējumus no manis.
Viņš teica viņai, lai nekavējoties to pārtrauc.
Bet bija par vēlu.
Ziemassvētku dāvana nebija no mums.
Megana bija bijusi mūsu mājā. Kamēr mēs gulējām.
Kad Simons ienāca virtuvē, bāls viņš jautāja:
– Mammu… vai otra mammīte ir slikta?
Un tad viss nāca gaismā.
Megana bija lūgusi viņam atslēgu.
Simons to bija iedevis.
Viņa gribēja Ziemassvētku vakariņas kā „pārsteigumu”.
Tajā vakarā es kopā ar policiju devos uz Meganas dzīvokli.
Un, kad viņa atvēra durvis, es sapratu, kādu pārsteigumu viņa bija plānojusi.
