Es domāju, ka izdaru tikai nelielu labu darbu, kad apstājos un nopirku ēdienu kādam bezpajumtniekam. Man nebija ne jausmas, ka tās dažas minūtes mani ierauj stāstā, kas uz
Es domāju, ka daru labu. Es domāju, ka palīdzu ģimenes loceklim. Man nebija ne jausmas, ka patiesībā dodu viņai brīvu pieeju pilnībā sagraut mūsu uzticību. Man ir 34
Visu mūžu es iemācījos staigāt ar noliektu galvu. Īpaši tad, kad skolā nāca runa par to, ar ko strādā mana vecmāmiņa. Taču tajā vakarā, izlaiduma ballē, viens lēmums
Ar līgavaini Rihardu es iepazinos laikā, kad mana meita Natālija bija tikai četrus gadus veca. Līdz tam brīdim es jau sen biju atteikusies no ticības otrajām iespējām. Natālijas
Es domāju, ka mūsu jubilejas vakariņas izglābs manu laulību. Tā vietā mans vīrs un viņa māte mani publiski pazemoja. Ar asarām acīs es izgāju no restorāna… un tieši
Ziemassvētku rīts vienā mirklī sastinga, kad mans piecgadīgais dēls atvēra dāvanu un skaļi paziņoja, ka viņa „otra mammīte” ir turējusi savu solījumu. Mans vīrs kļuva bāls. Viņš precīzi
Pēc tam, kad mans labākais draugs nomira, es paņēmu pie sevis viņa dēlu. Es devu viņam visu, ko pats bērnībā nekad nebiju saņēmis. Divpadsmit gadus mēs bijām perfekta
Agrāk es domāju, ka ģimene ir vienīgā lieta dzīvē, kas paliek drošs balsts. Tā vieta, kur pieķerties, kad viss pārējais kļūst pārāk smags. Taču sēras izsit zemi no
Es gandrīz nomiru dzemdībās, un domāju, ka tā būs visbiedējošākā mātes lomas daļa. Es kļūdījos. Dzemdības ilga astoņpadsmit stundas. Notika viss, kas vien varēja noiet greizi. Mans asinsspiediens
Harijs ar smaidu vēroja, kā zēni smējās pediatra uzgaidāmajā telpā, pilnībā iegrimuši savā pasaulē. Kad durvis atvērās, Harijs mazliet nervozi piecēlās. – Dr. Denison? – Kempbela kungs, lūdzu,