Latvijas teātra pasaule 9. oktobrī saņēma skumju ziņu — mūžībā devusies izcilā aktrise Indra Briķe. Viņas aiziešana atstājusi dziļas skumjas kolēģu, draugu un skatītāju vidū. Tagad atklātībā nonākušas arī emocionālas detaļas par mākslinieces dzīves pēdējām nedēļām, kad viņa cīnījās ar nopietnu slimību, bet tuvinieki joprojām cerēja, ka aktrise vēl kādreiz atgriezīsies uz skatuves. Par vienu no pēdējām tikšanās reizēm ar Briķi pastāstījusi viņas ilggadējā draudzene, Liepājas teātra aktrise Aina Karele. Abas sievietes satikušās Liepājas slimnīcā tikai dažas nedēļas pirms Indras aiziešanas. Lai gan veselības stāvoklis bijis smags, šī tikšanās izvērtusies par sirsnīgu un ļoti personisku mirkli, kuru Karele tagad glabā atmiņā.
Tajā dienā Indrai īpaši sakārojusies kafija. Draudzene devusies uz slimnīcas kafejnīcu, lai viņai to sagādātu, bet līdzi bija paņēmusi arī baltmaizi, sviestu un ikrus. Briķe pati pagatavojusi maizītes, un abas kādu laiku pavadījušas kopā, mierīgi sarunājoties. Tieši šīs vienkāršās ikdienas detaļas padarījušas tikšanos īpaši aizkustinošu.
Kādā brīdī Aina mudinājusi draudzeni pieiet pie loga un aplūkot skaisto mežu, kas pavēries slimnīcas apkārtnē. Indra paskatījusies tālumā un pieminējusi savas mājas, kas atradušās aiz meža Durbes virzienā. Šis īsais brīdis Karei palicis spilgtā atmiņā. Viņa neslēpj, ka jau toreiz iekšēji nojautusi — iespējams, abas redz viena otru pēdējo reizi. Indras Briķes dzīvesstāsts cieši saistīts ar Kurzemi. Viņa piedzima 1957. gada 29. decembrī Durbē, kur arī sākās viņas izglītības ceļš. Vēlāk topošā aktrise turpināja mācības Liepājas 1. vidusskolā, bet interese par skatuves mākslu viņu aizveda līdz Liepājas teātra II aktieru studijai. To viņa absolvēja 1977. gadā, mācoties pie runas pedagoģes un režisores Antonijas Apeles un režisora Oļģerta Krodera.
Tieši Liepājas teātrī sākās Briķes profesionālā izaugsme. Viņa kļuva par vienu no nozīmīgākajām aktrisēm vairākos iestudējumos un izveidoja ciešu radošo sadarbību ar Kroderu. Kad režisors pameta Liepājas teātri, arī Briķe sāka meklēt jaunus profesionālos izaicinājumus. No 1977. līdz 1992. gadam viņas darba gaitas bija saistītas ar Liepājas teātri un Jauno Rīgas teātri, kura izrādēs viņa piedalījās deviņdesmito gadu sākumā. Jauns posms mākslinieces karjerā sākās 1993. gadā, kad viņa pievienojās Dailes teātra aktieru ansamblim. Tur Briķe izveidoja nozīmīgu sadarbību ar režisoru Mihailu Gruzdovu. Viņas spēja iedziļināties sarežģītos tēlos, emocionālā precizitāte un spēcīgā skatuves klātbūtne palīdzēja radīt lomas, kas palikušas Latvijas teātra vēsturē.
Par savu darbu Indra Briķe vairākkārt saņēmusi prestižās «Spēlmaņu nakts» balvas. Starp viņas godalgotajām lomām ir Irēna Dailes teātra iestudējumā «Kad mēs, mirušie, mostamies» un Montreja kundze Jaunā Rīgas teātra izrādē «Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās», par kuru viņa tika godināta 1994. gadā. Savukārt 2010./2011. gada sezonā aktrise saņēma atzinību kā labākā otrā plāna aktrise par Repņikovas lomu izrādē «Atvadas jūnijā», bet 2016./2017. gada sezonā tika novērtēts viņas darbs Pegijas lomā izrādē «Pielūdzēja nr.1». Viņas profesionālo sasniegumu vidū ir arī Lilitas Bērziņas balva, Atzinības krusts un pirmā Krodera balva. Briķes talants neaprobežojās tikai ar teātri — viņa piedalījās arī kinoprojektos. Īpašu atzinību aktrise izpelnījās par Dārtas atveidojumu 1989. gada filmā «Dzīvīte», saņemot nacionālo kino balvu «Lielais Kristaps» kā labākā aktrise.
Mākslinieces personība un radošais mantojums iemūžināts arī literatūrā. 2017. gadā tika izdota Līgas Blauas grāmata «Indra Briķe. Krodera aktrise», kas veltīta viņas dzīvei un profesionālajam ceļam. Tā kļuva par vēl vienu liecību aktrises nozīmīgajai vietai Latvijas kultūrā. Indras Briķes aiziešana noslēgusi spilgtu un daudzpusīgu skatuves dzīvi, taču viņas radītie tēli un cilvēku atmiņas turpinās dzīvot. Īpaši aizkustinošs paliek Ainas Kareles stāsts par pēdējo tikšanos — kafiju, pašas Indras gatavotajām maizītēm un kluso skatienu uz mežu, aiz kura atradās viņas dzimtās puses mājas.
