Interesanti zināt

Es biju stāvoklī ar dvīņiem, septiņos mēnešos, kad viens parasts jūlija diena mainīja manu dzīvi uz visiem laikiem. Mēs dzīvojām nelielā dzīvoklī Portlendā, Oregonā, cenšoties sabalansēt brīvos grafiskos

Kad Leonards Ešfords sasniedza 73 gadu vecumu, viņš uzskatīja, ka ir piedzīvojis visas vientulības ēnas, ko dzīve var piedāvāt. Viņš pirms sešiem gadiem bija apglabājis savu sievu. Viņš

Jau no paša rīta pirmām gaismas dzirkstelēm, lietus pārklāja Manhetenu ar neapžēlojamu pelēko segu — tādu, kas ne tikai samitrina drēbes, bet šķiet, ka caururbj kaulus un gribu.

Tas bija karsts pēcpusdiena jūlija sākumā, kad Malekons Puertovaljartā pulsēja no dzīvības. Tūristi gāja savos sandalos, bērni kliedza, dzenājoties pēc baložiem, un marijači mēģināja pārklāt kluso klusumu no

Marija un Huans bija ieguldījuši katru pēdējo santīmu no viņu ietaupījumiem, lai samaksātu par jauno dzīvokļa depozītu. Tas nebija grezns — tālu no tā. Ēka bija veca, ar

Mani vecāki vienmēr uzskatīja, ka viņi ir neaizskari. Mans tēvs, Tomass Kolduels, bija slavens būvuzņēmējs mūsu mierīgajā mazpilsētā Ohaio — cilvēks, kuram cilvēki uzticējās ar rokasspiedienu un smaidu

Mazā rociņa, lipīga no karameles un šokolādes, cieši pieķērās Roberto de la Krusa biksēm. Lidostas uzgaidāmajā zonā, ar sarauktu pieri un steidzīgu skatienu uz pulksteni, viņš juta, kā

Kad es nostājos pie lielajām viesnīcas ieejas durvīm pēc tam, kad biju nolidojusi vairāk nekā trīs tūkstošus jūdžu pāri kontinentam, kurš šķita arvien tālāk attālināmies no dzīves, kurai

Diena, kad mans vīrs mūs atstāja, neatnāca ar kliedzieniem, saplēstiem traukiem vai teatrāliem pārmetumiem. Tā atnāca ar klusu nežēlību, kas bija vēl postošāka tieši tāpēc, ka skanēja tik

Mani sauc Viktorija Heila, un trīsdesmit sešu gadu vecumā es jau biju izveidojusi dzīvi, kuru daudzi raksturotu kā stipru, stabilu un apskaužamu. Taču neviens no šiem vārdiem nespēja