Kamēr mūzikas pasaulē izpildītāji nereti cenšas klausītājus nepārtraukti pārsteigt ar jauniem singliem, videoklipiem un aktivitātēm sociālajos tīklos, duets “Čipsis un Dullais” izvēlējies pilnīgi pretēju ceļu. Viņu ritms ir gandrīz neticami mierīgs — jau 20 gadus mūziķi pieturas pie tradīcijas izdot tikai vienu dziesmu gadā.
Un izrādās, ka aiz šīs izvēles nemaz neslēpjas sarežģīta mārketinga stratēģija. Dueta skaidrojums ir daudz vienkāršāks un ļoti atbilstošs viņu ierastajam humoram un attieksmei pret popularitāti. Aizvadītajā nedēļas nogalē “Čipsis un Dullais” kāpa uz festivāla “Summer Sound” skatuves. Koncerts pašiem mūziķiem sagādāja patīkamu pārsteigumu, jo pirms uzstāšanās viņi nebūt nebija pārliecināti, ka tik agrā festivāla stundā pie skatuves būs daudz cilvēku.
Tomēr publika pierādīja pretējo. Klausītāji bija ieradušies kuplā skaitā un savu klātbūtni lika manīt vēl pirms pirmās dziesmas.
Tas tikai vēlreiz parādīja, ka “Čipsis un Dullais” savu auditoriju nav pazaudējuši, lai gan viņu darbības modelis stipri atšķiras no ierastās mūzikas industrijas formulas.
Romantisku dziesmu autori, kuri savu skanējumu paši ar vieglu ironiju dēvē par “jaunā viļņa šlāgeri”, alternatīvās mūzikas vidē gadiem ilgi saglabājuši ļoti atpazīstamu rokrakstu. Viņi nesteidzas sekot katrai jaunai tendencei un arī nemēģina nepārtraukti atgādināt par savu eksistenci.
Tieši tāpēc viena jauna dziesma gadā viņiem nav problēma. Gluži pretēji — šāds temps kļuvis par daļu no grupas identitātes.
Ģirts ļoti tieši paskaidro, kāpēc nav nepieciešamības mākslīgi palielināt izdoto dziesmu skaitu.
“Nevajag pārcensties! Nē, nu, mums vienu brīdi bija tā, ka mēs mēģinājām vairāk izdot dziesmas, bet nevienam nevajag! Zini, kā…un mums arī nepatīk uzbāzties! Mēs neuzbāžamies! Mēs kā grupa vienkārši ejam. Mēs esam visur, kur mūs uzaicina, un tur, kur mēs neesam – tātad mūs neuzaicināja. Tā mēs paši neejam!”
Šajos vārdos faktiski ietilpst visa dueta darbības filozofija. Mūziķi nevēlas skriet pakaļ uzmanībai vai mēģināt par katru cenu nonākt vietās, kur viņus neviens nav aicinājis.
Ja ir uzaicinājums — viņi ierodas. Ja uzaicinājuma nav — paši durvis nelauž.
Arī attiecībās ar publicitāti abi izvēlējušies saglabāt distanci. Laikā, kad daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki sociālajos tīklos rāda gandrīz katru savas ikdienas soli, “Čipsis un Dullais” šādu nepieciešamību nejūt.
Mārtiņš atzīst, ka šajā ziņā viņi drīzāk pārstāv veco skolu. Viņam šķiet saistošāks laiks, kad slaveni cilvēki vēl varēja saglabāt zināmu noslēpumainību un publika nezināja visu par viņu privāto ikdienu.
“Mūsdienās visi jau ir pieraduši, ka jo vairāk tu stāsti, jo tu esi interesantāks – vairāk publicitāte par sevi. Mēs esam vecmodīgi! Mēs esam no tiem laikiem, kad visas zvaigznes bija mīti! Ko dara Maikls Džeksons? Neviens nezina! Mūsdienās visi zinātu!” skaidro Mārtiņš.
Šī vēlme neatklāt pilnīgi visu lieliski saskan arī ar vienu no senākajiem noslēpumiem ap grupu — kā īsti radies nosaukums “Čipsis un Dullais”.
Jautājums duetu pavada jau gadiem, taču pilnīgu atbildi mūziķi joprojām nesteidzas sniegt.
Zināma saistība ar čipsiem gan patiešām esot. Tie figurējuši laikā, kad tapusi dziesma “Asaras”. Savukārt ar vārdu “Dullais” viss ir daudz neskaidrāk.
“Mums vienīgais sakars, kas ir ar čipsiem, ir tas, ka mēs tos ēdām tad, kad mēs sacerējām dziesmu “Asaras”. Kāpēc Dullais? Tā likās, ka vajag! Vienkārši! Katrā ziņā, mēs publiski paziņojam – nekad, nevienam no mums tāda iesauka bijusi! Bet, kas ir bijis? To mēs jums neatklāsim!” saka Mārtiņš.
Tātad viena no versijām ir atklāta, taču visa patiesība atkal paliek aiz priekškara. Un, spriežot pēc abu attieksmes pret publicitāti, mūziķiem tas patīk.
Noslēpumainība viņu gadījumā nav tikai tēls. Tā ir daļa no veida, kā duets darbojas — nepateikt visu, neparādīt visu un necensties nepārtraukti atrasties uzmanības centrā.
Tomēr brīdī, kad “Čipsis un Dullais” nonāk uz skatuves, publikas uzmanības acīmredzami netrūkst.
To mūziķi sajuta arī “Summer Sound”. Pirms koncerta viņu gaidas bijušas diezgan pieticīgas. Uzstāšanās paredzēta festivāla pirmās dienas piecos vakarā, un duets rēķinājies, ka daudzi apmeklētāji tajā laikā vēl tikai ieradīsies, stāvēs sastrēgumos vai būs aizņemti ar telšu uzsliešanu.
Realitāte izrādījās daudz patīkamāka.
“Likās, ka būs bišķi stīvāk, ja godīgi, bet nē – es pat biju pārsteigts! Pirmajā festivāla dienā piecos vakarā, ka tik daudzi atnāca vispār – tā kā, visu cieņu! Mēs jau nācām ar ļoti zemām ekspektācijām. Es jau domāju – kamēr visi vēl brauc, būs sastrēgumi. Tur vēl telts jāceļ – domāju, ka būs tāda lielāka spriedze gaisā. Nē, viss super! Ļoti labi jūtamies! Galvenais, ka mēs pat vēl nebijām sākuši dziedāt, kad jau bļāva un gaidīja mūs!” atklāj mūziķi.
Tieši publikas reakcija kļuva par vienu no patīkamākajiem vakara pārsteigumiem. Cilvēki bija gatavi koncertam vēl pirms duets bija paspējis sākt dziedāt, un sākotnēji piesardzīgās prognozes ātri vien izrādījās liekas.
“Summer Sound” abiem nav sveša vieta. Duets atzīst, ka festivāla publika viņiem arī iepriekš sagādājusi siltas emocijas un atmiņas, tāpēc arī šoreiz piedzīvotā atsaucība palikusi īpašā atmiņā.
Interesanti, ka tieši šāda klausītāju uzticība ļauj grupai turpināt darīt lietas savā tempā. Kamēr citi cenšas saglabāt aktualitāti ar nemitīgu jauna satura plūsmu, “Čipsis un Dullais” acīmredzami nejūt vajadzību mainīt savu divdesmit gadus ilgo pieeju.
Viņi jau ir izmēģinājuši periodu, kad jaunu dziesmu bijis vairāk, taču secinājums bijis vienkāršs — pārcensties nav nepieciešams.
Tādēļ arī turpmāk no dueta nevajadzētu gaidīt pēkšņu dziesmu birumu vai agresīvu cīņu par publicitāti. Viņu pašu sacītais liecina, ka daudz svarīgāk ir saglabāt sev raksturīgo tempu, ierasties tur, kur viņus vēlas redzēt, un ļaut mūzikai atrast savu klausītāju.
Pat grupas nosaukuma patiesais stāsts joprojām netiek pilnībā atklāts. Un varbūt tieši tas vislabāk raksturo “Čipsi un Dullo” — laikā, kad šķietami visi cenšas pastāstīt par sevi pēc iespējas vairāk, viņi apzināti atstāj kaut ko arī nezināmu.
Savukārt pēc veiksmīgās uzstāšanās “Summer Sound” duets dodas tālāk savā ierastajā ritmā — bez steigas, bez pārmērīgas uzbāšanās un ar vienu ļoti konkrētu vēstījumu saviem klausītājiem.
“Mīlēts nav zaudēts!”
