Pēc ilgākas klusēšanas dziedātāja Adriana Miglāne pagājušajā nedēļā publiskoja fragmentus no sava pirmā albuma „Es biju tur”, atklājot, ka daļa mūzikas radīta ļoti emocionālā dzīves posmā – rehabilitācijas laikā. Šoreiz par šo sarežģīto laiku atklāti stāsta arī dziedātājas mamma, Tatjana Miglāne, kura līdz šim no publikas uzmanības bija atturējusies.
Tatjana pastāstīja, ka dziedātājas dziesma „Jūs iededzāt gaismu” atspoguļo patiesus notikumus, kas notikuši pēdējos mēnešos. Tajā Adriana dzied par brīžiem, kad pati nespēja parūpēties par sevi, un mamma nāca palīgā: „Kādā dienā viņai kļuva tik slikti, ka izsaucu ātro palīdzību. Viņas piecus gadus vecais dēls Hugo bija pie tēva.
Es palīdzēju Adriānai piecelties, apģērbties, ķemmēju matus un turēju roku. Braucot uz slimnīcu, viņa teica: ‘Es vairs negribu tā dzīvot.’ Tas bija brīdis, kad viņa izlēma par labu rehabilitācijai.”
Tatjana atklāj, ka meita pēc tam pavadīja aptuveni 30 dienas rehabilitācijas centrā, sekojot Minesotas programmai. Šis laiks bija ļoti smags, taču mamma centās darīt visu iespējamo, lai atbalstītu meitu un vienlaikus rūpētos par mazuli Hugo. „Es pat ieslēdzu viņu dzīvoklī un reiz izmantoju siksnu. Tas bija mans kā mammas izmisums, jo vairs nezināju, pie kā vēl ķerties. Nekas nepalīdzēja.”
Tatjana atzīst, ka briesmīgākais bija skatīties uz savu meitu ciešam un nespēt neko mainīt: „Briesmīgākais, ko mamma var piedzīvot – redzēt savu bērnu, kā viņš iet postā, un neko nevar izdarīt.” Tomēr pēc rehabilitācijas cerība atgriezās: „Kad Adriana pati apņēmusies pabeigt Minesotas programmu, dzīvē iespīdēja cerību stars. Ticu, ka turpmāk viss būs kārtībā un viņa spēs virzīties uz priekšu.”
Šis stāsts atklāj ne tikai mātes mīlestības spēku, bet arī smago pieredzi, ko piedzīvo ģimenes, saskaroties ar atkarību un nepieciešamību meklēt profesionālu palīdzību.
