Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu Aleksandrs Sokolovs strādā par fotogrāfu, kura uzmanības centrā visbiežāk nonākušas sievietes. Gadu gaitā viņš ne tikai iemūžinājis dažādus skaistuma veidolus, bet arī guvis ievērojamu pieredzi personīgajās attiecībās. Tieši tāpēc viņa jaunākās pārdomas daudziem var šķist pārsteidzošas.
Savā ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” Aleksandrs atklāti apraksta, kā gadu gaitā mainījusies viņa izpratne par to, ko vīrieši pamana sievietēs un kas patiesībā ir svarīgs ilgtermiņā.
Viņš neslēpj, ka sākotnējā iespaidā uzmanību piesaista ārējais izskats – tiek novērtēts skaistums, auguma aprises, seksualitāte un citas vizuālas nianses. Tomēr, attiecībām attīstoties, uzmanības centrā nonāk pavisam citas īpašības.
Turpinoties iepazīšanās procesam, Aleksandram svarīgi kļūst tas, kā sieviete komunicē, kāds ir viņas balss tembrs, mīmika un sievišķība. Savukārt tuvākās attiecībās viņš iepazīst cilvēka raksturu, attieksmi pret dzīvi un saderību ikdienā.
Tomēr vissvarīgākās atziņas, kā viņš pats atzīst, rodas tikai pēc ilgāka kopā pavadīta laika. Tieši tad iespējams saprast, kā cilvēks uzvedas sarežģītās situācijās, kā reaģē uz vilšanos un dusmām, kā pieņem otra trūkumus un vai spēj saglabāt cieņpilnu attieksmi arī grūtos brīžos.
“Šobrīd varu pilnīgi viennozīmīgi teikt, ka tie pirmie filtri, kuri balstīti uz ārieni, ir pilnīgs “bulšits”! Es sapratu, ka ārienei patiesībā nav nekādas nozīmes. Tāpēc, ka nepastāv absolūts “skaistums”. Tas viss ir subjektīvi un lielā mērā balstās uz sabiedrības stereotipiem,” raksta Sokolovs.
Viņš uzskata, ka pārāk liela koncentrēšanās uz ārējo izskatu bieži vien neļauj ieraudzīt cilvēka patieso vērtību. Turklāt āriene nereti rada ilūzijas un nepamatotas gaidas, kas vēlāk var izrādīties maldinošas.
Aleksandrs atklāj, ka šodien vairs nepievērš uzmanību tam, vai sievietei ir 20 vai 50 gadi, kāda ir viņas figūra, matu krāsa vai citas vizuālas nianses. Viņa skatījumā celulīts, pumpas, pīrsingi vai estētiskas korekcijas neko nepasaka par cilvēka būtību.
Fotogrāfs ir pārliecināts, ka partnera izvēle, balstoties tikai uz ārējo pievilcību, ir viena no lielākajām kļūdām, ko iespējams pieļaut. Dzīves laikā viņš nonācis pie secinājuma, ka cilvēcība, attieksme un spēja būt blakus dažādos dzīves brīžos ir nesalīdzināmi vērtīgākas īpašības.
