Lai gan daudziem Jurģis Namejs Zvejnieks, kurš plašāk pazīstams ar skatuves vārdu Namejs, asociējas ar spožo uzvaru šovā “X Faktors”, viņa ceļš līdz mūzikai sācies krietni agrāk. Turklāt mūzika nebūt nav bijusi vienīgā joma, kurā viņš ieguldījis savu laiku un enerģiju.
Jaunais mūziķis atklāj, ka dziedājis jau kopš bērnudārza vecuma. Vēlāk gan viņa dzīvē ļoti nozīmīgu vietu ieņēma sports. Pusaudžu gados Namejs nopietni pievērsās kalnu slēpošanai un sasniedza ievērojamus rezultātus, Baltijas valstu konkurencē izcīnot otro vietu. Viņš trenējās arī Argentīnā kopā ar talantīgiem sportistiem un pieredzējušiem treneriem.
Tomēr, neskatoties uz panākumiem trasē, sajūta par savu īsto vietu nepameta. Namejs atzīst, ka sporta vidē bieži juties kā mūziķis, kurš nejauši nonācis starp atlētiem.
“Sportā es vienmēr biju tas mūziķis. Kaut gan biju spējīgs, es biju tas džeks, kurš dzied. Nebija sajūtas, ka mani saprot. Aizgājis uz “Koru kariem”, beidzot sajutu to komūnu, kurā vēlos būt,” viņš atceras.
Tieši dalība Samantas Tīnas Tukuma zaļajā korī kļuva par vienu no pagrieziena punktiem. Tur Nameju iedrošināja spert nākamo soli un pieteikties “X Faktoram” – lēmumam, kas būtiski mainīja viņa dzīvi.
Lai arī skatītāji pēc uzvaras gaidīja strauju lēcienu mūzikas virsotnēs, realitāte izrādījās citāda. Namejs neslēpj, ka pēc šova beigām viņš pēkšņi palika viens ar jautājumu – ko darīt tālāk?
“Kad uzvarēju “X faktorā”, cilvēki jau gaidīja manu nākamo soli. Gaidīja no manis “lielo mākslinieku”, kas tagad būs topā,” viņš stāsta.
Pēc mēnešiem, kas pavadīti komandā, kur katram bija savi pienākumi, nācās pašam meklēt atbildes. Viņš uzvaru šovā salīdzina ar ugunskristībām – iespēja ir dota, taču ceļš jāturpina pašam.
Drīz pēc šova Namejs devās uz Čehiju, kur mācīja bērniem slēpot. Sports viņam joprojām ir svarīga dzīves sastāvdaļa un palīdz saglabāt līdzsvaru arī intensīvajā mūziķa ikdienā.
Atgriežoties Latvijā, viņš saņēma daudzus uzaicinājumus koncertēt, taču sākotnēji nebija skaidrs, kā organizēt darbu un kurā virzienā doties. Šis periods palīdzēja labāk saprast pašam sevi – savas vēlmes, robežas un nepieciešamību rūpēties par iekšējo mieru.
Šobrīd Namejs izveidojis komandu, kurā katram ir sava loma. Viņš ir pārliecināts, ka ne sportā, ne mūzikā panākumi nav viena cilvēka nopelns.
“Sports nav viena cilvēka darbs – viens tu netrenējies, viens neslēpo. Vienmēr esi ar treneri un citiem, kas ar tevi strādā,” viņš uzsver.
Īpašu vietu viņa dzīvē ieņem arī vokālā pedagoģe, ar kuru sadarbība ilgst jau kopš 12 gadu vecuma. Namejs viņu dēvē par savu “mūzikas mammu”.
Runājot par radošo procesu, jaunais mākslinieks atzīst, ka tieši ceļš uz mērķi viņam sagādā vislielāko gandarījumu.
“Es mūzikā visvairāk izbaudu procesu. Tāpat kā sportā – treniņi un sacensības jāiemīl. Tas ir ceļš uz mērķi,” saka Jurģis.
Viņam ir svarīgi, lai dziesmas nestu sev līdzi stāstus un jēgu. Studējot antropoloģiju, Namejs arvien vairāk interesējas par cilvēka iekšējo pasauli un pieredzēm, kas mūs veido.
Tieši tā radusies arī īpašā attieksme pret mūziku. Viņaprāt, tā ir iespēja iepazīt sevi, satuvināties ar citiem un meklēt atbildes uz būtiskiem jautājumiem.
Par dziesmu “Āderes”, kas tapusi kopā ar Kasparu Ansonu, Namejs stāsta kā par spēcīgu vēstījumu par nepadošanos un apņēmību. Sākotnēji viņš nav bijis pārliecināts, ka tieši šī dziesma būs viņa repertuārā, taču vēlāk sapratis, cik ļoti tās stāsts sasaucas ar viņa paša izjūtām.
Arī pirmie mēģinājumi rakstīt dziesmas radušies jau agrā vecumā. Viens no tiem tapis laikā, kad sabiedrību satricināja Zolitūdes traģēdija.
Skatoties nākotnē, Namejs cer nezaudēt degsmi un vēlmi caur mūziku stāstīt cilvēkiem svarīgus stāstus. Viņš vēlas, lai sabiedrība vairāk novērtētu darbu, kas ieguldīts mūzikas radīšanā.
Mūziķi iedvesmo tādas pasaules zvaigznes kā Fredijs Merkūrijs, Maikls Džeksons un Olīvija Dīna. Savukārt par iespējamu sadarbību ar pašmāju māksliniekiem viņš pagaidām runā noslēpumaini, atzīstot, ka šo intrigu vēl vēlas paturēt pie sevis.
Un, kā pats atklāj, vasaras otrajā pusē klausītājus sagaida ilgi gaidīti jaunumi, kuros viņš sola atklāt vēl vairāk no sevis.
