Uzņēmēja un digitālā satura veidotāja Elīna Didrihsone atkal pievērsusies kam jaunam. Šoreiz tā nav modes kolekcija vai kārtējais sociālo tīklu projekts – Elīna sākusi rakstīt savu pirmo grāmatu un ir pārliecināta, ka iecerēto darbu noteikti pabeigs. Interviju ciklā „Un tā tas sākās” viņa atklāja, ka grāmatas centrā nebūs pašas dzīvesstāsts, kā sākotnēji varētu šķist. Ideja radusies, domājot par sievietēm, kuras viņai seko un kurām reizēm nepieciešams pavisam neliels pamudinājums, lai ikdienā kaut ko mainītu.
„Es nerakstu grāmatu par sevi. Es rakstu… Es sapratu vienu lietu – es varu kļūt par ārkārtīgu svētību ikvienai sievietei – ka daži mani vārdi, klātbūtne var izmainīt sievietes dzīvi,” skaidro Elīna. Viņa pieļauj, ka reizēm pietiek ar vienu sarunu vai īstajā brīdī pieņemtu lēmumu, lai pēc gada uz savu dzīvi jau skatītos pavisam citādi. Arī savu aktivitāti „Instagram” Elīna nesaista tikai ar ikdienas mirkļu demonstrēšanu. Viņas skatījumā tam ir plašāks mērķis. „Tas nav tāpat vien, ka es gribētu parādīt, kādu kotleti es ēdu vai kādas zeķes es velku kājās, tas ir par daudz ko vairāk,” viņa uzsver.
Tieši šīs pārdomas pamudinājušas Elīnu izvēlēties grāmatu kā formātu, ar kura palīdzību sievietēm piedāvāt laiku sev. Viņas iecere ir vienkārša – katru dienu uz īsu brīdi apstāties un uzmanību veltīt tikai sev. „Hei, 15 minūtes dienā velti sev un es apsolu, ka tava dzīve kļūs vieglāka,” savu ieceri raksturo Didrihsone.
Interesanti, ka pati Elīna nekad nav sevi uzskatījusi par lielu grāmatu cienītāju. Tomēr tagad viņa lasīšanā saskata priekšrocību, kuru ikdienas steigā nav tik viegli atrast. Paņemot rokās grāmatu, cilvēkam vismaz uz brīdi jāatsakās no vairāku lietu darīšanas vienlaikus.
„Grāmata ir tas, kur tev nav iespēja darīt kaut ko paralēli – tu nevari braukt pie stūres, tu nevari domāt par darbu, tu nevari strādāt telefonā,” skaidro uzņēmēja. Tieši tāpēc viņa nonākusi pie secinājuma, ka 15 minūtes dienā var kļūt par vērtīgu laiku, kura daudzām sievietēm ikdienā pietrūkst.
Arī grāmatas tapšanas procesu Elīna izvēlējusies sadalīt nelielos, regulāros soļos. Viņa raksta pa vienai lapaspusei dienā un nesteidzas nosaukt konkrētu brīdi, kad darbs būs pabeigts. Par pašu rezultātu gan šaubu viņai nav.
„Es tiešām zinu, ka to izdarīšu. Tas ir tikai laika jautājums,” pārliecinoši saka Elīna. Tādējādi jaunais projekts pamazām top līdzās visiem pārējiem viņas ikdienas pienākumiem, bet galvenā doma paliek nemainīga – mudināt sievietes atrast kaut 15 minūtes, ko dienā atvēlēt tikai sev.
