Maestro Raimonda Paula vecākajai mazmeitai Annamarijai Paulai šobrīd sācies pārmaiņu laiks. 37 gadus vecā Maestro meitas Anetes un Daiņa Porganta meita pēc daudziem sociālajā sfērā pavadītiem gadiem aizgājusi no darba sieviešu patversmē. Tagad viņa vēlas saprast, kādam profesionālajam virzienam pievērsties turpmāk, tomēr pārāk ilgu pauzi ieplānojusi nav.
Darbs patversmē Annamarijai nozīmējis krietni vairāk par ierastu profesionālo pienākumu pildīšanu. Tur pavadītais laiks viņai ļāvis tuvumā redzēt ļoti atšķirīgus cilvēku likteņus un licis citādi novērtēt pašas dzīvē saņemto. “Darbs patversmē nebija tikai profesija. Tā bija privilēģija būt līdzās sievietēm, kuras katru dienu dara šķietami neiespējamo – ar milzīgu pacietību, cilvēcību un ticību palīdz tiem, kuriem dzīve nav bijusi tik labvēlīga,” stāsta Annamarija.
Šī pieredze viņai īpaši spilgti parādījusi, cik nevienādi var būt cilvēku dzīves sākuma apstākļi. “Strādājot patversmē, es sapratu, cik netaisnīga reizēm var būt dzīve. Mēs nepiedzimstam vienādos apstākļos. Dažiem tiek dota drošība, ģimene un iespējas, citiem – nepārtraukta cīņa par izdzīvošanu. Tas man iemācīja vēl vairāk novērtēt to, kas man ir dots, un nekad neaizmirst, ka aiz katra cilvēka stāsta ir sāpes, kuras mēs ne vienmēr redzam,” savās pārdomās dalās Maestro mazmeita.
Tagad Annamarija atļāvusi sev nelielu laiku, lai izlemtu, ko darīt tālāk, taču vairāku mēnešu atpūta viņas plānos neietilpst. Turklāt arī Raimondam Paulam ilgstoša sēdēšana bez darba šķietot grūti saprotama. “Ilgi bez darba nevar. Vectēvam tas vispār nav pieņemami – “tas ir absurds, kā var nestrādāt?” tāpēc varbūt divus mēnešus, bet ne ilgāk,” atklāj Annamarija.
Vectēvs vienmēr bijis ļoti nozīmīgs cilvēks Annamarijas dzīvē, taču pēdējo gadu laikā abu saikne kļuvusi vēl ciešāka. Īpaši tas noticis pēc Raimonda Paula sievas Lanas aiziešanas mūžībā. Šā gada 4. augustā apritēja trīs gadi kopš viņas nāves, un Annamarijas sacītais liecina, ka vecmāmiņas zaudējums ģimenei joprojām ir emocionāli smags. Annamarija cenšas būt vectēvam līdzās ne tikai ar savu klātbūtni. Viņa palīdz Raimondam Paulam ikdienas jautājumos un rūpējas, lai Maestro justos pēc iespējas labi un mierīgi. Viņas skatījumā tas ir arī veids, kā pateikties par visu, ko vectēvs gadu gaitā devis savai ģimenei un mazmeitai personīgi.
“Viss, kas man dzīvē ir, lielā mērā ir, pateicoties vectēvam un viņa nopelniem. Tāpēc man šķiet, ka vienīgais veids, kā varu par to pateikties, ir cienīt vectēva vēlmes un censties radīt viņam pēc iespējas mierīgāku, drošāku un ērtāku ikdienu,” saka Annamarija. Kamēr viņa meklē savu nākamo profesionālo ceļu, ģimene un rūpes par vectēvu joprojām ieņem ļoti nozīmīgu vietu viņas dzīvē.
