Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija vairs neļauj civilās aizsardzības jautājumus skatīt tāpat kā agrāk. Viņa vērtējumā Rēzeknes valstspilsētai un novadam būtu nepieciešamas atsevišķas civilās aizsardzības komisijas, nevis viena kopīga institūcija, kā tas ir pašlaik. Runājot par sadarbību vienotajā Civilās aizsardzības komisijā, Skudra norāda, ka arī citās pašvaldībās izskan vēlme šādas komisijas veidot atsevišķi. Iemesls ir pavisam praktisks – krīzes situācijā ne visi lēmumi abās teritorijās būs vienādi, un katrai pašvaldībai var būt nepieciešama sava rīcība.
Iepriekš kopīgās komisijas darbība lielā mērā tika veidota, domājot par plūdu risku. Šāds apdraudējums varēja vienlaikus skart gan pilsētu, gan novadu, tāpēc kopīga pieeja bija loģiska. Tagad situācija ir mainījusies, jo militāra apdraudējuma gadījumā lēmumi var būt daudz specifiskāki un tieši saistīti ar konkrētu teritoriju.
“Tomēr noteikti jautājumi un lēmumi par rīcību ir jāpieņem konkrētajā vietā. Iepriekš Civilās aizsardzības komisija tika veidota, pamatā domājot par plūdu gadījumiem, kas potenciāli skāra abas pašvaldības. Šobrīd militārais apdraudējums prasa atšķirīgus lēmumus,” uzsver Skudra.
Viņš atgādina, ka Civilās aizsardzības komisija pati par sevi nepieņem galīgos pašvaldības lēmumus. Tās loma ir sniegt ieteikumus, bet pēc tam katrai pašvaldībai jāizvērtē konkrētā situācija un jālemj, kā rīkoties. Tas var attiekties, piemēram, uz izglītības iestādēm un to darbību apdraudējuma gadījumā. Svarīgs esot arī ātrums. Vienā pašvaldībā konkrēta lēmuma pieņemšanai var būt vajadzīgs viens process, citā – pavisam cits. Skudras ieskatā situācijās, kad nepieciešama tūlītēja reakcija, atsevišķa komisija varētu ļaut rīkoties daudz operatīvāk.
“Arī laiks, kas nepieciešams lēmumu pieņemšanai, katrā pašvaldībā atšķiras. Ir lietas, kas operatīvāk ir risināmas, ja katrai pašvaldībai ir sava Civilās aizsardzības komisija,” norāda novada vadītājs.
Rēzeknes novada pašvaldība jau ir sagatavojusi vadlīnijas gadījumiem, ja rastos gaisa apdraudējums. Tās paredz konkrētu rīcību dažādās pašvaldības iestādēs un situācijās. Skudra skaidro, ka arī Kultūras ministrijai ir izstrādātas savas vadlīnijas. Rēzeknes novada Kultūras pārvalde tās ir pielāgojusi vietējām vajadzībām, un līdzīgi principi izmantoti arī izglītības iestādēs un pašvaldības rīkotajos pasākumos.
“Arī Kultūras ministrijai ir savas vadlīnijas, kuras mūsu Kultūras pārvalde ir pielāgojusi. Tās esam piemērojuši arī izglītības iestādēm un mūsu pasākumiem. Ir sagatavoti arī skaņas ieraksti ar norādēm, kā apmeklētājiem jārīkojas,” stāsta Skudra.
Pašvaldība ir sagatavojusi arī audio paziņojumus, kuros apmeklētājiem tiek dotas instrukcijas par rīcību ārkārtas situācijā. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā cilvēkiem var operatīvi nodot saprotamas norādes par turpmāko rīcību.
Mazāka mēroga pasākumos šādu drošības procedūru ieviešana esot salīdzinoši vienkārša. Daudz sarežģītāka situācija rodas brīdī, kad vienuviet pulcējas ļoti liels cilvēku skaits. Kā piemēru Skudra min novada svētkus, kurus apmeklēja vairāki tūkstoši cilvēku. Tik plašs pasākums jau nozīmē ievērojami lielāku risku un sarežģītāku iespējamo evakuācijas vai patvēruma organizēšanu.
“Tas bija pietiekami riskanti, tomēr arī tur bija nodrošinātas nepieciešamās norādes par drošām patvēruma vietām,” piebilda Guntars Skudra.
Viņa vērtējumā jaunajos apstākļos civilā aizsardzība arvien vairāk kļūst par jautājumu, kurā nepieciešami ne tikai vispārīgi plāni, bet arī ātri, vietējai situācijai pielāgoti lēmumi. Tieši tādēļ Rēzeknes novada vadītājs uzskata, ka pilsētai un novadam atsevišķas komisijas ļautu krīzes brīdī reaģēt precīzāk un bez liekas kavēšanās.
