Skatītāju iecienītais sociālais projekts “Caur ērkšķiem uz…” drīzumā atgriezīsies ar 8. sezonu, un šoreiz tā veidotāji sasnieguši jaunu rekordu. Projektā piedalīsies vairāk sieviešu nekā jebkurā no iepriekšējām sezonām. Producente Aija Strazdiņa-Ratinska atklāj, ka tradicionālas atlases ar stingri noteiktiem kritērijiem šeit nemaz nav, tomēr tas nenozīmē, ka projektā var nokļūt ikviena. Interese ar katru gadu kļūst arvien lielāka. Arī šoreiz potenciālo dalībnieču bijis tik daudz, ka komandai nav bijis viegli izšķirties, kurām dot iespēju. “Milzīgs cipars ir jau projekta sākumā, un tas bija ļoti liels arī gandrīz līdz beigām,” stāsta Aija, neslēpjot, ka daudzām sievietēm nācies pateikt “nē”.
Aiz katras potenciālās dalībnieces stāv savs dzīvesstāsts, un gadu gaitā projektā izskanējušas arī ārkārtīgi smagas pieredzes. Strazdiņa-Ratinska atzīst, ka šie stāsti viņu neatstāj vienaldzīgu, taču darbā emocijām jāļauj pārtapt praktiskā rīcībā. “Es jūtu viņām līdzi, es ļoti jūtu līdzi tiem stāstiem, bet es viņiem nejūtu līdzi ar asarām acīs. No vienas puses, iespējams, tāpēc, ka tas ir mans darbs – es noteikti negribu šo sajūtu nodot skatītājiem – ja jums iebirst kāda asariņa, lai nu tas tā būtu. Bet es savā pusē, domājot un kopā ar mūsu komandu strādājot ar šīm meitenēm, uzdodu jautājumu: ko mēs varam izdarīt, lai būtu labāk?”
Tieši šis jautājums komandai ir viens no svarīgākajiem – ko konkrētajā situācijā iespējams mainīt un kā sievietei dot iespēju atsperties. Aija šo pieeju salīdzina ar mediķu darbu. Ja cilvēks slimnīcā nonāk ar lauztu kāju, no ārsta tiek gaidīta palīdzība un risinājums, nevis asaras. Tādēļ arī “Ērkšķos” līdzjūtība kļūst praktiska, lai gan sapratne un cilvēcīgs atbalsts saglabājas ikvienā sarunā ar projekta dalībniecēm.
Pati atlase tikmēr notiek ļoti neparasti. Aija smej, ka reizēm rodas sajūta – dalībnieces viņu vietā izvēlas pats “kosmoss”. Sievietes parādās no visdažādākajām pusēm, jo “Caur ērkšķiem uz…” nav ierastās pieteikšanās kampaņas ar noteiktu sākuma un beigu datumu. Interesi par dalību var izrādīt visu gadu. Arī ceļš līdz komandai katrai ir citāds. Dažas piesakās pašas, citas iesaka draugi, kolēģi vai sievietes, kuras projektā jau piedalījušās, bet atsevišķas potenciālās dalībnieces uzrunā pati komanda. “Un tad notiek kaut kāda maģija, kuras rezultātā kaut kādi augstākie spēki izlemj būt vai nebūt “Ērkšķos”,” stāsta producente.
Tomēr aiz šīs šķietamās nejaušības slēpjas ļoti būtisks apsvērums – komandai jāsaprot, vai dalība konkrētajai sievietei patiešām var palīdzēt. Ir situācijas, kad secinājums ir pretējs un filmēšanās cilvēkam varētu nodarīt vairāk skādes nekā dot labumu. Šādos gadījumos “Ērkšķi” netiek uzskatīti par piemērotāko veidu, kā risināt potenciālās dalībnieces problēmas.
Strazdiņa-Ratinska atzīst, ka izvērtēt otra cilvēka dzīvi nekad nav vienkārši. Turklāt projektam ir vēl kāda skaidra robeža. “Mēs arī neņemam cilvēkus, kas grib būt kadrā, kuriem gribas piedalīties raidījumā – tam ir daudz citu raidījumu, kur piedalīties. Ir arī citi apsvērumi, protams, kurus mēs skatāmies, bet es teiktu, ka liela daļa, kas grib, nonāk “Ērkšķos” vienmēr.” Pat pēc dalībnieču izvēles komandai nav iespējams paredzēt, kāda būs gaidāmā sezona. Iepriekš piedzīvoti gan ļoti asi konflikti un dusmas, gan situācijas, kas gandrīz pāraugušas kautiņos. Citas sezonas savukārt bijušas ievērojami jautrākas. Daudz ko nosaka katras sievietes raksturs un pagātnes pieredze, bet vēl vairāk – attiecības, kas rodas, ļoti atšķirīgiem cilvēkiem gandrīz mēnesi dzīvojot cieši kopā.
Tikmēr skatītāju ilgstošais jautājums par līdzīgu projektu vīriešiem beidzot saņems praktisku atbildi. Drīzumā gaidāms jauns sociālais TV projekts “Savācies”. Tā iecere būs līdzīga “Caur ērkšķiem uz…”, taču šoreiz uzmanības centrā nonāks vīrieši. Interese par šādu iespēju kungu vidū bijusi jau iepriekš, bet tagad par līdzīgiem projektiem sākuši interesēties arī jaunāki cilvēki. “Un tagad mums raksta jaunieši un saka: “Man nav 18, vai jums ir kaut kas arī jauniešiem?” Tā kā ir kur augt,” atklāj Aija Strazdiņa-Ratinska.
