Digitālā satura veidotāja un uzņēmēja Elīna Didrihsone publiski atklājusi līdz šim mazāk zināmu savas pagātnes pusi. Runājot par bailēm, nedrošību un izvēlēm, ko cilvēks izdara sarežģītos dzīves brīžos, viņa atzinusies, ka pusaudzes gados nonākusi arī līdz nelikumīgai rīcībai – zagšanai.
Savā “Instagram” profilā Elīna publicējusi video, kurā caur personisko pieredzi mēģina parādīt, cik spēcīgi bailes var ietekmēt cilvēka dzīvi. Viņa rosina padomāt par cilvēkiem, kuri gadiem cīnās ar vienām un tām pašām finansiālajām vai attiecību problēmām. Didrihsone pieļauj, ka reizēm pat pēc 20 gadiem situācija var nebūt būtiski mainījusies, jo bailes atturējušas no izšķiroša soļa.
Tieši iestrēgšana vienā un tajā pašā punktā ir tas, no kā viņa pati baidoties visvairāk. “Man ir bail palikt vienās un tajās pašās bailēs,” saka Elīna.
Viņa atzīst, ka arī pašai nav vienmēr bijis viegli mainīt virzienu. Dažkārt nācies pieņemt, ka vispirms jāsper solis atpakaļ, lai pēc tam varētu doties tālāk pa citu ceļu. Vēl viena barjera bijusi apkārtējo reakcija. Vairākus gadus citu cilvēku viedoklis viņu esot būtiski ierobežojis un licis klusēt par lietām, kas pašai ir svarīgas.
“Pāris gadus man bija bail no cilvēku viedokļiem, un tas mani brutāli apstādināja dalīties ar Dieva vārdu un vispār, kas ir manā sirdī, jo man likās, ka tas nevienu neinteresēs. Tikai tagad, pēdējos gados, es esmu attaisījusi savu muti savā podkāstā!” stāsta Didrihsone.
Tomēr daudz pārsteidzošāka atzīšanās seko, kad Elīna pieskaras naudai un savai jaunībai. Viņa skaidro, ka toreiz nav nākusi no turīgas ģimenes un uztraukums par finansiālo nākotni bijis tik liels, ka licis pieņemt nepareizus lēmumus. Viņai šķitis, ka iespējas nopelnīt un izrauties no esošās situācijas ir ļoti ierobežotas.
“Tīneidžera gados es zagu, jo man likās, ka, ja tā nedarīšu, man nebūs iespēja nekad nopelnīt, jo man nav naudas izglītībai un nenāku no turīgas ģimenes, un tas ir vienīgais veids, kā es varu būt nedaudz finansēs. Tas bija sen, bet tā bija taisnība!” viņa atklāj.
Tagad Elīna uz šo dzīves posmu raugās no citas perspektīvas. Viņasprāt, bailes palikt bez darba, automašīnas, statusa vai citiem sasniegumiem var cilvēku paralizēt, taču tās iespējams pārvērst arī par impulsu kaut ko mainīt. Ar savu pieredzi viņa cenšas parādīt, ka nedrošība un bailes nav bijušas svešas arī viņai.
Vēl viena būtiska raize Didrihsonei bijusi saistīta ar ģimenes veidošanu. Viņa vienmēr vēlējusies saviem bērniem būt jauna mamma un baidījusies, ka varētu nokavēt sev vēlamo laiku grūtniecībai. Šī vēlme piepildījās – par mammu Elīna kļuva 25 gadu vecumā.
