Kaspara Zāles sarīkotās vakariņas šovā “Gandrīz ideālas vakariņas” izvērtās par vienu pamatīgu eksperimentu. Aktieris viesus uzņēma Ķīšezera krastā un nolēma, ka arī galdam jāiekļaujas apkārtējā vidē. Šonedēļ kopā ar viņu par labākā saimnieka titulu sacenšas realitātes šova zvaigzne Vita Valtere, bārmenis Mārtiņš Rozenvalds un rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska.
Kaspars vakariņām bija piešķīris filozofisku nozīmi. Viņš iepriekš devās Ķīšezerā pēc ūdensaugiem, dūņām un ūdensrozēm, kas vēlāk kļuva par daļu no galda noformējuma. Viesiem pasniegtā uzkoda ieguva nosaukumu “Ķīšezera asaras”, bet viss vakars tika veidots kā savdabīgs rituāls par dabas cikliskumu. Galda noformējums simbolizēja ūdeni, kurā aizsākusies dzīvība, bet ēdienu nosaukumi bija saistīti ar procesiem, kas cilvēci aizveduši līdz mūsdienām.
Dace sākumā Kaspara ieceri novērtēja ļoti pozitīvi. “Man patīk, ka ir lietām izdomāti koncepti. Kaspars tur ir liels meistars tieši tos konceptus izdomāt! Tas bija ļoti simpātiski un es arī pat noticēju tam konceptam.” Taču sajūsma mazinājās brīdī, kad kļuva skaidrs, ka ierasto šķīvju vietā ēdiens būs novietots uz īstām ūdensrožu lapām.
Mārtiņam šāds risinājums problēmas neradīja. “Interesants pasniegšanas šķīvis. Nekad mūžā neesmu ēdis no ūdens lapām un nekad nebūtu iedomājies, ka es to daru! Nav ne vainas, man liekas.” Viņš atcerējās, ka ēdienu mēdz servēt arī uz banānu un bambusa lapām, tādēļ Kaspara ideja viņam šķita interesanta. Arī Vita saskatīja tajā praktisku un ekoloģisku risinājumu.
Dace gan tik viegli pārliecināma nebija. Pati zivs viņai garšoja, taču tās daļas, kas bija pieskārušās ūdensrozes lapai, rakstniece atstāja neapēstas. “Tas asarītis bija ļoti labs. Vienīgi, ja viņš nebūtu uzlikts uz tās ūdensrozes lapas! Tad es viņu visu apēstu, bet es viņu nevarēju apēst…” Uz dabiskā šķīvja palikušie zivs gabaliņi tikai apstiprināja, ka šajā jautājumā Dace negrasījās piekāpties.
Savai reakcijai viņa sniedza arī konkrētu izskaidrojumu. “Pirmkārt, tāpēc ka es ēdu tikai virsiņas, es neēdu to, kas ir apakšā, jo tas pieskārās ūdensrozes lapai. Es te izklausos tāda drausmīgi smalkā dāma. Negribu arī tā klīrēties kaut kā, bet esmu mācījusies hidrobioloģiju, un es zinu, kas tajā ūdenī ir – Ķīšezerā, it īpaši! Es esmu redzējusi. Bērnībā es esmu to ūdeni pētījusi zem mikroskopa.” Tieši šī pieredze izskaidroja viņas piesardzību daudz vairāk nekā sākotnējais iespaids par vienkāršu nepatiku pret neparasto servējumu.
Kaspars neslēpa, ka vakariņas jau no paša sākuma bija iecerētas kā eksperiments un rituāls, nevis tradicionāla maltīte. Arī ikdienā aktieris cenšas uz dzīvi raudzīties līdzīgā veidā, jo tas viņam palīdzot labāk izprast sevi un apkārt notiekošo. Šāds skatījums Kasparam dod mieru un ļauj ticēt, ka katrai lietai pasaulē ir sava nozīme. “Gandrīz ideālas vakariņas” jaunā 2026. gada sezona kanālā 360 skatāma no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 17:50.
