Lelde Kovaļova pie lasītājiem atgriezusies ar astoto romānu “Maksas sērotāja. Dālbergu lieta”, un šoreiz rakstniece pret savu jaunāko darbu izjūt īpašu tuvību. Viņa pat atzīst — iespējams, visi septiņi iepriekšējie romāni bijuši vajadzīgi, lai beidzot nonāktu tieši līdz šim stāstam. Grāmatas centrā ir neparasta profesija un vēl neparastāks notikumu sākums. Galvenā varone pēc ballītes izvēlas īsāko ceļu uz mājām cauri kapsētai un nejauši iekrīt izraktā kapa bedrē. Nākamajā rītā viņu kļūdaini notur par profesionālu maksas sērotāju — cilvēku, kurš par atlīdzību apmeklē svešinieku bēres un tajās sēro.
“Maksas sērotāji ir cilvēki, kuri par samaksu dodas uz svešinieku bērēm, lai izraudātos – gan reliģisku, gan nereliģisku iemeslu dēļ,” profesiju raksturo Kovaļova. Baltijā šāda nodarbošanās sastopama reti, taču citviet pasaulē tā joprojām pastāv. Piemēram, vientuļi cilvēki pirms aiziešanas mūžībā mēdz nolīgt sērotājus savām bērēm. Gatavojoties romānam, Lelde tēmu pētījusi daudz dziļāk par teorētisku informācijas apkopošanu. Viņai izdevies atrast pat profesionālu maksas sērotāju Latvijā, un šī pieredze rakstniecei šķitusi īpaši interesanta.
Arī Latvijas kapu kultūra Leldi fascinējusi jau sen. Bērnības atmiņās viņai palikuši kapusvētki, kas bija brīdis, kad vienuviet satikās radi. Tikai vēlāk viņa sākusi apzināties, cik neparasta un Latvijai raksturīga ir šī tradīcija. Ar gadiem klāt nākušas arī personīgākas pārdomas par zaudējumiem, traģēdijām un nāvi.
Tieši jautājumi, uz kuriem dzīvē ne vienmēr iespējams saņemt skaidru atbildi, pamazām aizveduši autori līdz jaunā romāna idejai. Stāsta centrā darbojas trīs ļoti neparasti personāži — mācītājs, maksas sērotāja un morga patologs. Viņu ikdienā netrūkst cinisma un melnā humora, kas kļūst par būtisku romāna noskaņas daļu.
Atšķirībā no Leldes iepriekšējiem darbiem, kuriem parasti nav sekojis turpinājums, ar “Maksas sērotāju” rakstniece vēl nav gatava šķirties. “Kā es saku – laikam esmu uzrakstījusi septiņus romānus, lai uzrakstītu “Maksas sērotāju”,” viņa atzīst.
Kovaļova apzinās, ka lasītāju reakciju paredzēt nav iespējams un jaunais stāsts var arī neuzrunāt pilnīgi visus. Tomēr pašai autorei šī pasaule un tās varoņi kļuvuši tik tuvi, ka viņa jau ir izlēmusi rakstīt tālāk.
Par ievērojamu notikumu kļuvusi arī romāna pirmā tirāža — “Maksas sērotāja” izdota 10 000 eksemplāru. Latvijas grāmatniecības tirgum tas ir iespaidīgs skaits, un pati autore norāda, ka tik liela pirmā tirāža nav bijusi kopš deviņdesmito gadu sākuma.
Šāds uzticības apliecinājums Leldei sagādā gan milzīgu gandarījumu, gan pamatīgu satraukumu. Viņa smejoties atzīst, ka iepriekš nav iedomājusies sevi kā autori, kura cilvēkiem aktīvi lūgtu iegādāties viņas grāmatu, taču tagad situācija mainījusies: “Pērciet manu grāmatu, ja jums nav grūti!”
Bestselleru autores statuss Kovaļovu iepriecina, vienlaikus liekot apzināties atbildību pret auditoriju. Tomēr vispirms viņa pati tic savam darbam. “Es par sevi fanoju, es savu darbu daru no tīras sirdsapziņas un visi laipni lūgti, kuriem patīk mani darbi,” saka Lelde.
Īpaši tuva rakstniecei kļuvusi galvenā varone Lina. Viņa ir sieviete pēc 30, dzīvo viena kopā ar kaķi un neiederas vairākos sabiedrībā ierastos priekšstatos par to, kādai konkrētā vecumā vajadzētu izskatīties “pareizai” dzīvei. Daļa no Linas iecerēm nav piepildījusies, taču viņa nav attēlota kā salauzta varone — Lina ir ciniska, labsirdīga un ar savu raksturu.
Lelde atzīst, ka Lina viņai iepatikusies tik ļoti, ka no šī tēla šķirties negribas. Vienlaikus rakstniece ar humoru piebilst — ja abām nāktos dzīvot kopā, pašai Linai Lelde, visticamāk, nemaz tik ļoti nepatiktu.
Par godu romāna 10 000 eksemplāru tirāžai 17. septembrī pulksten 10.00 “Zvaigzne kafe” paredzēta īpaša brokastu kūka. Interesentiem būs iespēja iegādāties grāmatu un klātienē sastapt arī pašu autori. “Maksas sērotāja. Dālbergu lieta” jau ir nopērkama pie izdevēja “Zvaigzne ABC”, kā arī Leldes mājaslapā, kur iespējams saņemt eksemplāru ar autores novēlējumu.
Kovaļovas radošajā kontā jau ir “Bezvēsts pazudušās”, “Svešinieki”, “Šoseja”, “Tvitera tiesa”, “Aizdomas”, “Klusie kaimiņi” un “Stalkere”. Viņas darbs sniedzas arī kino un seriālu pasaulē — tapuši seši veiksmīgi projekti, tostarp divas “Bezvēsts pazudušās” sezonas, trīs “Nelūgto viesu” sezonas un “Ķīlnieku” pirmā sezona. Savukārt nākamā gada sākumā skatītājus gaida “Ķīlnieku” otrā sezona.
