Raidījumā “Gandrīz ideālas vakariņas” šoreiz saimnieces lomā nonāk dziedātāja Liene Atvara, taču vēl pirms viesi ir spēruši kāju viņas mājās, vakars jau sāk atgādināt pārbaudījumu nerviem. Tirgū aizmirsti pirkumi, gandrīz iztērēti visi 100 eiro un ķilavas ar aizdomīgu aromātu — problēmas seko cita citai. Par labākā saimnieka titulu šonedēļ kopā ar Lieni cīnās čellists Valters Pūce, radio balss Sanda Dejus un dīdžejs Ufo jeb Kaspars Upaciers. Kamēr pārējie vēl atrodas mājās, Liene dodas pēc produktiem, kas nepieciešami viņas iecerētajai ēdienkartei.
Uzkodai dots intriģējošs nosaukums “Tā lai smird hipnozes atvarā…”, un tai nepieciešamas ķilavas. Iepirkumu sarakstā ir arī fetas siers un iebiezinātais piens. Taču drīz notiek tas pats, ko iepriekš piedzīvoja Valters — par precēm ir samaksāts, čeks nonācis somā, bet daļa pirkumu paliek uz pārdevējas letes. Valters situāciju uztver ar humoru: “Mākslinieki! Mūziķi! Visu laiku kaut ko dungo savā galvā un dzied visādas dziesmiņas, un spēlē visādas mūziciņas, un tu vienkārši aizmirsti.”
Taču īstais trieciens budžetam vēl tikai priekšā. Pamatēdienam ar nosaukumu “…labsirdīga bija” vajadzīga liela zivs. Kad Liene nonāk līdz vajadzīgajai tirdzniecības vietai, pārdevēja pēkšņi nav atrodama. “Pazuda tante!” secina dziedātāja. Beigu beigās tiek atrasta cita pārdevēja un arī svaiga laša fileja, tikai tās cena izrādās iespaidīga. No vakariņām atvēlētajiem 100 eiro par lasi vien nākas samaksāt 79,47 eiro. Lienes reakcija skaidri parāda, ka šāds pavērsiens nebija gaidīts.
Arī Valters ir pārsteigts: “Kas tad tas par lasi? Vai arī es sen neesmu pircis lasi? Bet tas ir kaut kāds nenormāli dārgs, ne? Vai arī viņa vienkārši nopirka ļoti daudz!” No atlikušās summas Liene iegādājas dārzeņus un vēl puskilogramu biezpiena desertam ar nosaukumu “Albīnis dzeltenā laivā”. Naudas praktiski vairs nav, tādēļ iepirkšanās jābeidz. Turklāt situāciju sarežģī fakts, ka iebiezinātais piens palicis tirgū.
Mājās Liene ķeras pie darba un sadala produktus pa atsevišķām gatavošanas stacijām. Deserts vēl nav zaudēts, jo mājās atrodas cepumi un banāni. Tomēr drīz rodas jauna problēma — saimniecei šķiet, ka nopirkts pārāk maz biezpiena. Un tad nāk atskārsme par vēl lielāku ķibeli. Liene sāk meklēt fetas sieru un iebiezināto pienu, līdz saprot, ka abi produkti palikuši pie pārdevējas. “Tā, kur man ir iebiezinātais piens un fetas siers? Ak, mans Dievs! Es nepaņēmu no tās sievietes! Bāc! Nu, tā ar mani gadās dzīvē citreiz, ka es aizmirstu lietas. Bāc! Ko man darīt?” viņa emocionāli reaģē.
Valters uzskata, ka situācija nav bezcerīga un arī bez šiem produktiem vakariņas varētu izdoties gardas, jo salduma pietiek arī citās sastāvdaļās. Liene gan negrasās tik viegli padoties un izlemj trūkstošos produktus pasūtīt. Budžets jau ir iztērēts, taču šajā brīdī svarīgākais ir izglābt iecerēto maltīti. Ar internetveikala palīdzību fetas sieru un iebiezināto pienu izdodas sagādāt. Tagad laika kļūst arvien mazāk, jo viesi jau ir ceļā, tāpēc Liene steidzas gatavot uzkodu, kas viņai saistās ar bērnības garšu. Viņa sagriež ripiņās vārītu kartupeli, pievieno majonēzi un gatavojas visu papildināt ar ķilavām. Taču, atverot zivis, vakariņu glābšanas plāns saņem vēl vienu triecienu — aromāts Lienei nepavisam nešķiet normāls.
“Pff…nu, nav tā jābūt! Viņa nevar tā smaržot! Viņa smird! Kaut kāds sviests! Nu, kā var tā neiet vienam cilvēkam, nu! Tās ķilavas smird pēc vecas zivs!” saimniece neslēpj vilšanos.
Ironiskā kārtā uzkodas nosaukumā jau ir vārdi “Tā lai smird hipnozes atvarā…”, tomēr šāda smaka noteikti nebija daļa no plāna. Liene nolemj neriskēt un zvana Sandai pēc palīdzības. Viesi tuvojas, laiks skrien, bet saimniecei vēl jāatrod veids, kā pēc visām iepirkšanās un gatavošanas neveiksmēm vakariņas tomēr novest līdz galdam.
