Lielbritānijas nomaļā meža apvidū pētnieku grupa uzgājusi kaut ko patiešām neparastu. Starp kokiem un bieziem krūmiem slēpās milzīgs zābaks, kas izrādījās savulaik apdzīvota ēka. No pirmā acu uzmetiena tā atgādināja pasaku dekorāciju, taču izrādījās, ka šai savādajai būvei ir daudz interesantāka pagātne, nekā sākumā varētu šķist.
Neparastais atklājums tika veikts projekta “Abandoned Great Britain” ietvaros. Tā dalībnieki apceļo Anglijas lauku apvidus, meklējot aizmirstas celtnes un vēsturiskas vietas. Šoreiz viņu uzmanību piesaistīja savdabīga būve netālu no klints, tālu no ierastajiem tūristu maršrutiem. Precīzu atrašanās vietu pētnieki nolēma neatklāt, lai pasargātu pamesto īpašumu no vandāļiem. Milzīgā zābaka forma nebija nejaušība. Ēkas veidols saistīts ar senu angļu bērnu dzejoli un pasaku “The Little Old Woman Who Lived in a Shoe”, kas stāsta par vecu sievieti, kura kopā ar saviem daudzajiem bērniem dzīvo kurpē. Šis stāsts zināms jau kopš 1794. gada, lai gan tā sākotnējais autors nav noskaidrots.
Interesanti, ka gadsimtu gaitā mainījies ne tikai sabiedrības priekšstats par bērnu audzināšanu, bet arī pašas pasakas teksts. Sākotnējā versijā māte pret bērniem izturējās ļoti stingri, pirms gulētiešanas viņus fiziski sodot. Savukārt vēlākajā variantā, kas 1901. gadā parādījās grāmatā “Christian Mother Goose”, skarbais noslēgums tika aizstāts ar daudz maigāku. Tajā sieviete pirms miega bērnus priecīgi noskūpstīja.
Taču pasaku noskaņa ātri pazuda, kad pētnieki tuvāk apskatīja atrasto ēku. Laiks tai nebija bijis saudzīgs. Lai gan zābaka priekšējā fasāde joprojām bija salīdzinoši labi saglabājusies, pārējā konstrukcija atradās satraucošā stāvoklī. Koka jumts un iekštelpas bija tik stipri bojātas, ka uzturēšanās tajās varēja apdraudēt neuzmanīgus apmeklētājus.
Vēloties noskaidrot, kas īsti noticis ar šo neparasto vietu, ekspedīcijas dalībnieki publicēja atraduma fotogrāfijas savā Facebook lapā. Viņi cerēja, ka kāds atpazīs ēku un palīdzēs atšķetināt tās vēsturi. Drīz vien komentāros parādījās divas atšķirīgas versijas, un katrai bija savi piekritēji.
Vieni apgalvoja, ka pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados milzīgajā zābakā patiešām dzīvojusi kāda sieviete. Citi bija pārliecināti, ka ēka nemaz nav bijusi īsta dzīvesvieta, bet gan izklaides objekts, kas savulaik atradies bērnu tematiskajā parkā. Sākotnēji šķita, ka abas versijas ir savstarpēji pretrunīgas.
Tomēr, turpinot meklēt informāciju, pētniekiem izdevās noskaidrot pārsteidzošu detaļu. Izrādījās, ka abās versijās bijusi daļa patiesības. Pieejamās ziņas ļāva apstiprināt, ka divdesmitā gadsimta vidū šajā neparastajā mājoklī tiešām dzīvojusi sieviete. Vēlāk, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, ēka kļuvusi par daļu no bērniem paredzēta izklaides objekta.
Tādējādi savādā celtne savas pastāvēšanas laikā piedzīvojusi vismaz divus ļoti atšķirīgus dzīves posmus. Sākumā tā kalpojusi par mājām, bet vēlāk kļuvusi par vietu, kur bērni varēja sastapties ar pazīstamas pasakas pasauli. Diemžēl laika gaitā ēka palikusi bez pienācīgas aprūpes un pamazām sākusi sabrukt.
Mūsdienās milzīgais zābaks vairāk atgādina aizmirstu pasaku namiņu, kuru pamazām pārņem mežs. Tā sienas klāj sūnas, bet pa konstrukciju stiepjas ložņājoši augi. Lai šo savdabīgo vēstures liecību saglabātu, būtu nepieciešama nopietna restaurācija. Pagaidām tā turpina stāvēt Anglijas nomaļajā apvidū, atgādinot, cik ātri daba spēj pārņemt vietas, kurās kādreiz rosījušies cilvēki.
