Pagājis jau gads kopš realitātes šova “Lauku sēta” filmēšanas Kuldīgas novada Laidu pagasta “Bangotnēs”, taču Andris un Margita Tambergi joprojām izjūt šova atstāto nospiedumu. Dzīve ūdensdzirnavās nav apstājusies ne uz mirkli — saimniecībā joprojām valda kustība, plāni un darbi.
Andris stāsta, ka ikreiz, kad atrodas brīvs brīdis, abi ar sievu ķeras pie saimniecības attīstīšanas. Šogad gan vairāk laika aizņem ar Zemessardzi saistītie pienākumi, tāpēc visam nepietiek tik daudz laika kā gribētos. Taču arī tas neaptur ieceres.
Pēc dalības šovā “Bangotnes” kļuvušas daudz atpazīstamākas. Cilvēki interesējas, vēlas atbraukt, atpūsties un apskatīt vietu, kuru iepazina televīzijā. Saimnieki jau sākuši domāt par tūrisma virziena attīstīšanu, un šovasar saimniecībā ieplānoti vairāki pasākumi. Lai gan viss vēl nav pilnībā sagatavots viesu uzņemšanai, interese jau esot ļoti liela.
Īpaši spilgti Andrim atmiņā palikušas Mājas kafejnīcu dienas. Tajās “Bangotnes” piedalījās pirmo reizi, un saimnieki nebija gatavi tam, kas sekos. Uz vietu atbrauca vairāk nekā 300 cilvēku. Tajā brīdī saimniecībā rosījās tikai četri cilvēki — Andris, viņa sieva, mamma un krustmāte.
Viņš neslēpj, ka tieši šovs devis milzīgu atpazīstamību. Taču vēl svarīgāks par popularitāti viņam šķiet tas, ko dalībnieki paveica pašā saimniecībā. Andris atzīst, ka mēneša laikā tika izdarīts ļoti daudz, un šādu darbu apjomu ikdienā būtu grūti noorganizēt.
Pēc filmēšanas attiecības ar dalībniekiem nepazuda. Rudenī visi atkal satikās “Bangotnēs”, lai kopīgi noskatītos pirmo raidījuma sēriju. Savukārt sezonas noslēguma skatīšanās sakrita ar uzvarētāja Jēkaba Rumpes dzimšanas dienu, un toreiz visi devās uz viņa saimniecību Tomē. Andris saka — iespējams, šāda satikšanās notiks arī šogad.
Sākumā gan viņš bija piesardzīgs. Nebija zināms, kādi cilvēki ieradīsies un kā viss izvērtīsies. Taču satraukums ātri pazuda. Tiesa, sagatavošanās prasīja daudz darba — bija jāiekārto naktsmītnes un jāgatavo vide tik lielam cilvēku skaitam.
Kad filmēšana sākās, sajūtas bijušas pavisam neierastas. Mājas pēkšņi bija pilnas ar cilvēkiem, smiekliem un nemitīgu rosību. Taču visvairāk pārsteidzis brīdis pēc visa noslēguma.
Kad dalībnieki un filmēšanas komanda aizbrauca, iestājās klusums, pie kura vairs nebija iespējams pierast. Andris atzīst, ka sajūta bijusi ļoti dīvaina, it kā pēkšņi kaut kas būtu pazudis.
Tagad viņš par piedzīvoto runā ar smaidu un neslēpj sajūsmu. Ja vien būtu iespēja, viņš šovā piedalītos vēlreiz. Un pat joko, ka vajadzētu iegādāties vēl vienu saimniecību, lai visu varētu atkārtot no jauna.
