Pat visatklātākie un pašpārliecinātākie cilvēki reizēm piedzīvo mirkļus, kas viņus aizved atpakaļ bērnības atmiņās. Tieši tā noticis ar mūziķi Andri Kiviču, kurš beidzot sastapis cilvēku, kuru savulaik apbrīnojis vēl pavisam mazs zēns – estrādes leģendu Žoržu Siksnu. Par īpašo tikšanos Andris pastāstīja savos sociālajos tīklos, daloties ar kopīgu fotogrāfiju no kāda privāta pasākuma. Mūziķis neslēpa, ka šis brīdis viņam nozīmējis daudz vairāk nekā vienkāršu iepazīšanos ar kolēģi.
Kivičs atklāja, ka bērnībā centies līdzināties Žoržam Siksnam un ar aizrautību izpildījis viņa dziesmas. Viena no spilgtākajām atmiņām saistās ar dziesmu “Muļķe sirds”, kuru viņš savulaik dziedājis, stāvot uz ķeblīša.
“Šovakar beidzot liktenis saveda mūs kopā kādā privātā pasākumā. Atceros, kad biju maziņš, vienmēr stāvēju uz ķeblīša sarkanās zeķubiksēs un dziedāju “Muļķe sirds”. Mana sirds manas dzīves laikā tiešām ir mani apmānījusi vairākkārt, bet priecājos, ka beidzot satiku savas bērnības elku…un dabūju komplimentu,” raksta Andris.
Tomēr ar vienu satikšanos viss nebeidzās. Vēlāk Kivičs dalījās arī ar iespaidiem no kopīgas uzstāšanās dzimšanas dienas svinībās, kur viņam bija iespēja vērot Žoržu darbībā un novērtēt viņa enerģiju.
Mūziķis neslēpa sajūsmu par leģendārā mākslinieka dzīvesprieku un harismu, uzsverot, ka gadi nav mazinājuši viņa spēju aizraut apkārtējos.
“Vecīt, tev ir tāda enerģija – nepazaudē to! Kosmoss! Satikt Žoržu ir kā satikt savu bērnību. Turies, vecais!” emocionāli raksta Kivičs.
Šī tikšanās Andrim kļuvusi par īpašu atgādinājumu tam, ka cilvēki, kuri iedvesmojuši mūs bērnībā, spēj aizkustināt arī pēc daudziem gadiem. Dažreiz pietiek ar vienu sarunu, kopīgu dziesmu vai negaidītu komplimentu, lai atgrieztos sajūtās, kas šķita sen palikušas pagātnē.
Kiviča stāsts parāda, ka pat slaveni cilvēki saglabā savus elkus un bērnības sapņus. Un reizēm dzīve sagādā iespēju ne tikai satikt cilvēku, kuru apbrīnoji, bet arī sajust, ka iedvesma, ko viņš reiz sniedza, joprojām ir dzīva.
