Aktieris Mārtiņš Egliens realitātes šovā “Slavenības. Bez filtra” ļoti atklāti dalījies ar vienu no sarežģītākajiem posmiem savā dzīvē. Laikā, kad balss problēmu dēļ viņš bija spiests uz laiku apstāties gan profesionālajā darbībā, gan ikdienas ritmā, noticis kāds neparasts atgadījums, ko pats uzskata par īpašu zīmi.
Sarunā ar Andri Buli aktieris stāsta, ka balss zaudēšana bija smags pārbaudījums, tomēr vislielāko spēku viņam deva ģimene. Bērni uz notiekošo reaģējuši pārsteidzoši mierīgi un nav ļāvuši mājās valdīt bailēm vai izmisumam. Dēls Ernests uz situāciju skatījies pavisam vienkārši, sakot: “Runā, nerunā, tētis ir tētis.” Savukārt meita Grēta jau no paša sākuma bijusi pārliecināta, ka viss beigsies labi, un apkārtējiem atkārtojusi: “Es zinu, ka viss būs kārtībā.”

Runājot par laiku, kad veselības dēļ nebija iespējams pilnvērtīgi strādāt, Andris Bulis interesējās arī par finansiālo pusi. Mārtiņš neslēpj, ka šādos brīžos daudzi piedzīvo bailes par nākotni, tomēr viņa ģimenē šādas sajūtas nav pārņēmušas.
“Bet tu saproti, mani Dievs sargā. Nevienu brīdi mums nebija sajūtas, ka nebūs ko ēst,” saka aktieris.
Pēc tam viņš atceras notikumu, kas viņam palicis atmiņā kā īpaši nozīmīgs. Balss atjaunošanas laikā Mārtiņš regulāri apmeklējis Latvijas Nacionālo operu, kur kopā ar operdziedātāju Ditu Kalnu strādājis pie dažādiem vingrinājumiem, cerot atgūt balsi.

Kādā no reizēm viņš uz nodarbību ieradies agrāk un nolēmis apsēsties pieturā pie operas. Tur, palicis viens ar savām domām, viņš klusībā vērsies pie Dieva.
“Vecīt, ja vispār tu esi, tad, kad es tevi satikšu, man būs nenormāli daudz jautājumu.”
Tieši pēc šiem vārdiem noticis kas negaidīts. Garām gājuši divi gados vecāki cilvēki, kuri pēkšņi apstājušies un uzrunājuši aktieri. Viņi pajautājuši, kā viņam klājas, un aicinājuši pievienoties savai draudzei un sarunu vakariem.
Mārtiņš laipni atteicies, paskaidrojot, ka viņam jau ir sava draudze. Taču tikai pēc tam viņš aptvēris, cik neparasta bijusi šī sakritība.
“Man tā visam ķermenim… Ar ko es beidzu sarunu? Es pateicu: ‘Ja tu vispār esi…’ Un vienkārši man pienāk divi cilvēki un pasaka: ‘Esmu.'”

Aktieris atzīst, ka šo notikumu uztvēris ļoti personiski. Viņa skatījumā tā nebija vienkārša nejaušība, bet gan pieredze, kas vēl vairāk stiprinājusi pārliecību, ka arī visgrūtākajos dzīves brīžos cilvēks nav viens.
Mārtiņš Egliens uzskata, ka šī satikšanās kļuvusi par īpašu atgādinājumu ticībai un cerībai. Tieši tāpēc viņš joprojām ir pārliecināts, ka dzīvē ir spēki, kas cilvēku sargā un palīdz pārvarēt pat vissmagākos pārbaudījumus.