Raidījuma “Slavenības. Bez filtra” sezonas noslēgumā Magone Liedeskalna devās ciemos pie savas draudzenes Ilvas, ar kuru gada sākumā bija kopā atpūtusies Ēģiptē. Pie kafijas tases abas draudzenes nonāca līdz sarunai par ēšanas paradumiem, svara pārmaiņām un attiecībām ar savu ķermeni.
Ilva viešņai bija sagatavojusi pamatīgu našķu galdu. Viņa smejoties pastāstīja, ka ar saldumiem jau paguvusi pacienāt arī savas kolēģes. Tieši kārumi kļuva par iemeslu sarunai par to, cik sarežģīti reizēm ir saprast, ko drīkst ēst un no kā būtu jāatsakās. Magone atklāja, ka pati dzirdējusi ļoti kategoriskus padomus par produktiem, kurus viņai vajadzētu izslēgt no uztura.
“Man saka: “Makaronus – nē, nūdeles, cukuru, taukus nevar. Neko nevar, vispār dzer tikai ūdeni!”” viņa stāstīja.
Ilva šādu pieeju neatbalstīja. Viņas skatījumā ēdienu nevajadzētu pārvērst par pretinieku, jo ēšana ir cilvēka ikdienas sastāvdaļa visa mūža garumā. Viņa uzsvēra, ka ilgstoši dzīvot tikai ar salātiem, spinātu lapām un tomātiem nebūtu reālistiski un šādu ierobežojumu dēļ nāktos pat izvairīties no ciemošanās.
Sarunas laikā Magone atgriezās vairākus gadus senās atmiņās. 20 gadu vecumā viņa svērusi 58 kilogramus. Toreiz viņas ikdiena laukos bijusi ļoti aktīva, un fiziska darba netrūcis — ferma, siena pļava un garas darba stundas nozīmēja pastāvīgu kustību.
“Kad bija ferma, kad bija siena pļava, karstums, tiklīdz ir fiziskā slodze, riktīgi tā, ka tek pa visām malām un vienkārši rukā, rukā nonstopā padsmit stundas dienā fizisko darbu… Es biju slaida, skaista, ar musīšiem, bronzas brūna, riktīgs — vau!” jaunības laiku atcerējās Magone.
Situācija sāka mainīties, kad viņa studiju dēļ pārcēlās uz Rīgu. Dzīvesveids vairs nebija tāds pats kā laukos, un pamazām mainījās arī svars.
“Jau 62, 65 kg… Jau jūti — aug… Ak, šausmas, cik es esmu resna, salīdzinot ar to, kādu atceros sevi,” smejoties par toreizējām sajūtām stāstīja Magone.
Vēl viens dzīves posms sākās Londonā. Pēc pārcelšanās uz turieni svars sasniedza 69 kilogramus. Vēlāk, pēc dzemdībām, tas turpināja palielināties. Klausoties draudzenes pieredzē, Ilvai bija arī savs stāsts. Viņa savulaik svērusi 83 kilogramus, bet laika gaitā kopumā zaudējusi aptuveni 30 kilogramus. Ievērojamās pārmaiņas piesaistījušas arī apkārtējo uzmanību, un cilvēki sākuši viņai regulāri jautāt, kā izdevies sasniegt šādu rezultātu.
Lielās intereses dēļ Ilva izveidojusi atsevišķu “Telegram” kanālu. Tajā viņa apkopo savu personīgo pieredzi un ieteikumus, vienlaikus skaidri norādot, ka neuzskata sevi par speciālisti.
“Bet tie ir ieteikumi no manas pieredzes, jo, ja tu neesi speciālists, tu nevari tur baigi kaut ko mācīt, kādam tur, kas jādara pareizi,” uzsvēra Ilva.
Viņasprāt, vienas universālas formulas šādos jautājumos nav. Katram cilvēkam apstākļi var būt citādi, un jāņem vērā arī individuālais veselības stāvoklis un citi faktori. Savukārt Magone atzina, ka arī viņai reizēm gribētos atgūt jaunības dienu slaidumu. Atmiņas par laiku, kad viņa svēra 58 kilogramus, joprojām ir spilgtas, taču šobrīd viņai pašai nav skaidrs, kā vislabāk nonākt līdz sev vēlamajām pārmaiņām. Draudzeņu saruna tādēļ noslēdzās nevis ar vienu brīnumrecepti, bet ar atziņu, ka katram savs ceļš jāmeklē individuāli.
