Saruna par pagātnē pieņemtajiem lēmumiem Jānim Skutelim likusi atgriezties pie kāda savulaik ļoti populāra projekta. Šovā “Slavenības. Bez filtra” pie humorista viesojās aktieris Andris Bulis, un abu sarunā pienāca brīdis, kad Skutelis atklāti izvērtēja lietas, kuras šodien, iespējams, darītu citādi.
Humorists neslēpj – viņam piemīt ieradums, ko pats raksturo kā “tiltu dedzināšanu”. Ja kāda nodarbe sāk apnikt vai vairs nešķiet aktuāla, viņš mēdz nevis nedaudz atkāpties, bet pielikt tai galīgu punktu. Tagad, skatoties uz šādiem lēmumiem ar lielāku dzīves pieredzi, Skutelis atzīst, ka ne vienmēr tas bijis labākais risinājums. “Man liekas, ka mēs dzīvēs savās esam izšķērdīgi,” viņš saka.
Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem Skutelis min “Pusnakts šovu septiņos ar Jāni Skuteli”. Viņa vērtējumā raidījums bija gan pietiekami populārs, gan kvalitatīvs, tomēr pienāca brīdis, kad pašam vairs nebija vēlmes turpināt ierasto darbu. “Man apnika to vadīt un taisīt, un līdz ar to tāda raidījuma vairs nav,” atklāj humorists.
Šodien viņš šo situāciju risinātu citādi. Skutelis saprot, ka paša nevēlēšanās turpināt darbu kameras priekšā nebūt nenozīmēja, ka vajadzēja atteikties no visa projekta. Viņš būtu varējis atrast citu raidījuma vadītāju, bet pats palikt aizkadrā un izmantot uzkrāto pieredzi, jo labi pārzināja gan šova darbības principus, gan to, kas nepieciešams tā turpināšanai.
Andris Bulis sarunas laikā piedāvāja ideju “Pusnakts šovu” atdzīvināt. Skutelis šādu iespēju pilnībā nenoliedza, tomēr atzina, ka pašreizējā ikdienā viņam vienkārši nav pietiekami daudz brīva laika, lai ķertos pie šīs ieceres īstenošanas.
Līdzīgu scenāriju humorists piedzīvojis arī improvizācijas teātrī. Savulaik viņam bijis ļoti konkrēts priekšstats par līmeni, kuru improvizācijai vajadzētu sasniegt. Kad pārējie šim viņa iztēlotajam virzienam nav sekojuši, Skutelis izvēlējies projektu pārtraukt, nevis meklēt citu ceļu tā turpināšanai.
Tagad uz šiem dzīves posmiem Skutelis raugās daudz mierīgāk. Pieredze viņam likusi saprast, ka ne vienmēr jāatsakās no visa tikai tāpēc, ka pašam vairs negribas turpināt tieši tāpat kā iepriekš. Dažkārt vērtīgāks risinājums būtu saglabāt jau paveikto, atrast citus cilvēkus vai mainīt savu lomu, nevis vienā brīdī pilnībā aizvērt durvis.
