Aktrise un uzņēmēja Agnese Zeltiņa atklāti pastāstījusi par periodu, kad spožā teātra pasaule viņas acīs sāka izskatīties pavisam citādi. Aiz atpazīstamības, lomām un skatuves viņa arvien vairāk sajuta profesijas pusi, par kuru publiski tiek runāts daudz retāk. Agnese ar humoru mēdz teikt, ka viņas personības krīze sākusies jau 28 gadu vecumā un tā īsti neesot beigusies vēl šodien. Taču pirmās nopietnās šaubas par izvēlēto profesiju parādījās vēl agrāk.
“Es ļoti spilgti to atceros. To, ka profesijas ilūzijas plīvurs man nokrita jau kādos 25 gados. Tad es joprojām gribēju izdarīt ļoti daudz, jo man bija sevi jāpierāda, es gribēju būt labākā. Jo – ja tu neesi labākais, kāpēc tu to dari?!” atceras Zeltiņa.
Tolaik viņā vēl bijusi milzīga vēlme pierādīt sevi un sasniegt iespējami daudz. Taču gadiem ejot, skatuves dzīves ritms sāka prasīt savu cenu. Īpaši spilgti šo sajūtu Agnese piedzīvoja aptuveni 35 gadu vecumā.
Ikdiena bija gandrīz pilnībā pakārtota teātrim. No rīta mēģinājums, vakarā izrāde, bet starp tiem vēl citi pienākumi un darbi. Agnesei radās sajūta, ka apkārtējā pasaule turpina kustēties, kamēr viņa pati to vēro gandrīz tikai caur teātra ģērbtuves logiem.
“Un es sapratu, ka dzīve man sāk skriet garām,” viņa atzīst.
Taču nogurums no saspringtā grafika nebija vienīgais iemesls pārdomām. Daudz dziļāku satricinājumu radīja sajūta, ka, nemitīgi iemiesojoties citos cilvēkos, kļūst arvien grūtāk saprast pašai sevi.
“Vēl es sapratu, ka, spēlējot tik daudz lomas, es vairs nesaprotu, kur esmu pati. Es gribētu uzzināt un atrast, un es sapratu, ka dzīve ir svarīgāka par teātri. Tas notika 2000. gadu sākumā,” stāsta Agnese.
Tieši šajā periodā viņas attieksme pret profesiju būtiski mainījās. Tas, kas jaunībā šķita aizraujošs un piepildīts ar iespējām, vairs nespēja aizēnot jautājumus par dzīvi ārpus skatuves. Runājot par to, kas visvairāk sagrāva sākotnējās ilūzijas, Zeltiņa neslēpj – ļoti nozīmīga bijusi finansiālā realitāte. Aktieris var būt sabiedrībā labi pazīstams, taču atpazīstamība nebūt nenozīmē atbilstošu atalgojumu.
Turklāt šajā profesijā cilvēks nepārtraukti ir atkarīgs no citu pieņemtajiem lēmumiem. Lomas, piedāvājumi un iespējas nav tikai paša aktiera rokās, un nav nekādas garantijas, ka arī 50 gadu vecumā viņš joprojām būs tikpat pieprasīts. Agnese Zeltiņa ar laiku savu profesionālo dzīvi paplašināja arī ārpus aktiermākslas. Šodien viņa sabiedrībā pazīstama ne vien kā aktrise, bet arī kā uzņēmēja un veiksmīga rotu zīmola radītāja. Ceļš līdz uzņēmējdarbībai kļuva par vēl vienu būtisku pagrieziena punktu viņas dzīvē. Kas Agnesi Zeltiņu savulaik pamudināja sākt darināt rotas un kā no šīs intereses izauga viņas pašas bizness, viņa atklāj plašākā sarunā.
