Radio balss Sanda Dejus raidījuma “Gandrīz ideālas vakariņas” nedēļu noslēdza savās mājās, kur uzņēma pārējos dalībniekus. Viņa bija parūpējusies gan par mājīgu atmosfēru un rūpīgi klātu galdu, gan stāstiem no savas pagātnes. Viens no tiem atklāja, ka pirmais darbs viesmīlībā Sandai sācies ar pavisam nelielu viltību.
Šonedēļ par labākā saimnieka titulu kopā ar Sandu sacenšas čellists Valters Pūce, dziedātāja Liene Atvara un dīdžejs Ufo jeb Kaspars Upaciers. Tiklīdz viesi ieradās Sandas dzīvoklī, viņus jau gaidīja vakariņu galds. Liene neslēpa, ka pirmais iespaids bijis patīkams – viņai iepatikās gan plašās telpas, gan tas, cik prasmīgi viss sagatavots. Pasniedzot pirmo ēdienu, Sanda lika lietā zināšanas, kas palikušas no laika, kad pati strādāja viesmīlībā. Viņa paskaidroja, ka vispirms pie galda jāapkalpo vecākās kundzes un kungi un tikai pēc tam pārējie pieaugušie.
Uz galda nonāca uzkoda ar nosaukumu “Ne cepts, ne vārīts”. Tajā bija tomāti, burratas siers, svaigs mazs cukīni, gurķis, pesto, prošuto, balzamiko un pistācijas. Valters Pūce ēdienu novērtēja atzinīgi, bet Sanda tikmēr pastāstīja par vēl kādu jautru epizodi no tirgus. Izrādījās, ka pesto pārdevējs bija īpaši lūdzis nodot sveicienus Ufo. Turklāt tas nebija pirmais šāds gadījums – jau iepriekš zemeņu pārdevēja Solvita bija sūtījusi laba vēlējumus populārajam dīdžejam. Šoreiz Ufo tika arī īpašs pesto ar ciedru un Brazīlijas riekstiem.
Pie uzkodas Ufo gaidīja vēl viens pārsteigums. Viņš sākumā neatpazina burratu un vēlējās saprast, kas īsti ir baltais produkts uz šķīvja. Sanda paskaidroja, ka tas ir nenogatavināts siers, kas vēlāk veidojas par mocarellu. Ufo pēc tam jokoja, ka beidzot zina, kā sauc balto “zefīra gabalu”, kuru jau iepriekš bija ēdis.
Saruna drīz vien aizveda līdz Sandas pašas pieredzei apkalpošanas jomā. Tieši tad viņa atklāja vakara pikantāko detaļu. Studiju laikā Valmierā Sanda vēlējās strādāt kafejnīcā par viesmīli, taču, lai iegūtu šo darbu, pieteikšanās laikā sameloja par savu pieredzi. Viņa apgalvoja, ka iepriekš jau strādājusi kādā kafejnīcā Madonā. Patiesībā nekādas iepriekšējas pieredzes nebija – darbs Valmierā kļuva par viņas pirmo īsto iepazīšanos ar viesmīles profesiju.
Arī sākums jaunajā kolektīvā nebija pavisam gluds. Sanda atcerējās, ka kolēģes sākumā neesot bijušas sajūsmā par iespēju strādāt kopā ar jaunpienācēju. Iemesls bija praktisks – vakara laikā nopelnītā dzeramnauda tika sadalīta vienādās daļās starp darbiniecēm. Tomēr Sandai pietika ar vienu vakaru, lai situāciju mainītu. Viņai apkalpošana padevās tik veiksmīgi, ka pēc pirmās maiņas kolēģu attieksme mainījās un Sandu kolektīvā jau uzņēma daudz labprātāk.
Savas atmiņas par līdzīgu darbu atklāja arī Liene Atvara. Dziedātāja savulaik pati bijusi viesmīle un atzina, ka viņai šis darbs paticis, jo tajā iespējams daudz komunicēt ar cilvēkiem. Tiesa, viņa piebilda, ka viss kļūst krietni sarežģītāk brīžos, kad pie galdiņa gadās ne pārāk patīkami apmeklētāji.
