Jaunais mācību gads ir sācies ar neatbildētiem jautājumiem par noteikumiem, pēc kuriem skolēniem nāksies mācīties un kārtot eksāmenus. Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētās pārmaiņas mācību standartos vēl vienu dienu pirms mācību gada sākuma nebija ieguvušas vienotu atbalstu ne koalīcijā, ne pašā izglītības nozarē.
Viena no būtiskākajām iecerēm skar skolēnu iespējas labot vērtējumus. Ministrija vēlas noteikt, ka katrā mācību priekšmetā skolēnam jābūt vismaz vienai iespējai uzlabot saņemto atzīmi. Tādējādi vērtējuma uzlabošana vairs nebūtu jautājums, kas dažādās skolās vai priekšmetos tiek risināts atšķirīgi. Vēl lielākas diskusijas izraisījis plāns mainīt kārtību 9. klašu centralizētajos eksāmenos. IZM piedāvā atteikties no minimālā rezultāta sliekšņa, kas pašlaik var kļūt par šķērsli pamatizglītības apliecības saņemšanai. Ja iecere tiktu īstenota, nesekmīgi nokārtots eksāmens vairs automātiski nenozīmētu, ka jaunietim jāatkārto 9. klase.
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nepieciešamību pārskatīt sistēmu saista ar jauniešiem, kuri minimālā eksāmena rezultāta dēļ var palikt bez iespējas normāli turpināt izglītības ceļu. Ministre lēš, ka nākamgad, kad slieksnis sasniegs 20%, šādā situācijā varētu nonākt aptuveni 1500 skolēnu.
Taču pats pārmaiņu saturs nav vienīgais strīdus iemesls. Ne mazāk asas diskusijas raisa brīdis, kad šādi priekšlikumi tiek virzīti. Ministrija vēlas jautājumu risināt iespējami ātri, savukārt politiķu vidū izskan bažas, ka nebūtu godīgi mācību gada gaitā mainīt nosacījumus, ar kuriem skolēni jau sākuši mācības.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga ministrijas izvēlēto pieeju vērtē asi. Viņas nostāja ir skaidra – pārmaiņas, kas būtiski ietekmē izglītības procesu, nedrīkstētu tikt pieņemtas vasarā un faktiski noliktas skolu priekšā īsi pirms jaunā mācību gada.
Diskusiju vēl sarežģītāku padara priekšlikums 9. klašu skolēniem noteikt obligātu centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Šī ideja pretestību izraisījusi jau iepriekš, un problēma nav tikai pats eksāmens.
Daļai skolu trūkst pedagogu, kuri varētu pilnvērtīgi sagatavot skolēnus šādam pārbaudījumam. Tāpat ne visur ir pieejams pietiekams materiāltehniskais nodrošinājums. Tādēļ rodas jautājums, vai visiem jauniešiem visā Latvijā pirms obligāta eksāmena vispār būtu nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas tam sagatavoties. Izglītības nozares pārstāvji neiebilst pret pašu nepieciešamību diskutēt par sistēmas uzlabošanu, taču uzsver citu problēmu – tik nozīmīgām izmaiņām nepieciešams laiks. Pirms jaunu prasību ieviešanas tās būtu jāizrunā ar iesaistītajiem, jāizvērtē praktiskās sekas un skolām jādod iespēja sagatavoties.
Tādēļ pašlaik būtiskākais jautājums ir ne tikai par to, kuras IZM ieceres galu galā tiks apstiprinātas, bet arī par to, kad tās varētu stāties spēkā. Kamēr politiķiem un izglītības nozarei nav vienotas nostājas, skolas jauno mācību gadu sāk situācijā, kurā daļa iespējamo noteikumu joprojām atrodas diskusiju stadijā.
