“Saimniece meklē vīru” skatītājiem labi pazīstamais Raitis šonedēļ piedzīvojis notikumus, kas izklausās gluži kā no filmas. Viss sākās ar vienu ierakstu sociālajos tīklos par izmestu rudu kaķēnu, bet beidzās ar atmaskotu ģimeni un ļoti smagu stāstu par dzīvnieka likteni.
Raitis atceras, ka viss noticis ļoti spontāni. Viņa mammas draudzene internetā pamanījusi ziņu par kaķēnu, kurš meklē mājas. Tiklīdz Raitis ieraudzījis fotogrāfiju, viņš sapratis — jābrauc pakaļ.
Attālums nav biedējis. Kamēr kaķēns atradās Daugavpilī, Raitis ar mammu dzīvo Ventspilī. Tas nozīmēja piecu stundu braucienu vienā virzienā, taču lēmums tika pieņemts gandrīz uzreiz.
Kad viņi ieradās pakaļ rudajam runcītim, izrādījās, ka dzīvnieks kādu laiku dzīvojis daudzdzīvokļu mājas pagrabā pēc tam, kad tika izmests. Sieviete, kura ievietoja palīdzības ierakstu, bijusi pārsteigta, ka kāds gatavs mērot tik tālu ceļu viena kaķa dēļ.
Brauciens uz jaunajām mājām pagājis mierīgi. Runcītis gulējis Raita mammas klēpī un visu ceļu murrājis, it kā jau saprastu, ka sliktākais palicis aiz muguras.
Taču lielākais šoks vēl tikai sekoja. Aizvedot kaķi pie veterinārārsta, atklājās, ka viņš ir čipots un reģistrēts Daugavpils kaķu biedrībā. Tas nozīmēja tikai vienu — dzīvniekam jau reiz bija mājas.
Raitis nekavējoties sazinājās ar biedrību. Tur ātri noskaidrojās, ka kaķēns pagājušajā gadā trīs mēnešu vecumā ticis paņemts no patversmes. Jūnijā viņam būtu apritējis viens gads. Taču ģimene, kas viņu adoptēja, nolēma no dzīvnieka atbrīvoties vēl pirms pirmās dzimšanas dienas.
Pēc notikušā biedrība pieņēmusi ļoti stingru lēmumu. Šai ģimenei turpmāk būs liegta iespēja adoptēt dzīvniekus, un informācija tiks nodota arī citām patversmēm visā Latgalē.
Runcītim dots arī jauns vārds. Patversmē viņu sauca par Garfīldu, bet Raitis izlēma sākt visu no jauna un nosauca viņu par Baronu.
Izrādās, rudie kaķi Raitim vienmēr bijuši īpaši. Viņš atceras, ka bērnībā kopā ar mammu izglāba maisiņā izmestus kaķēnus. Viens no tiem bija ruds runčuks, kuru viņš ļoti iemīlēja un kurš nodzīvoja ilgu mūžu.
Tieši tāpēc, ieraugot Barona bildi internetā, viņam kaut kas “nostrādājis” uzreiz. Viņš saka — sajūta bijusi tāda, it kā šis kaķis jau būtu viņējais.
Mājās Baronu sagaidīja vēl viena kaķu saimniecības iemītniece — 16 gadus veca trīskrāsaina kaķene. Pirmās dienas neiztika bez šņākšanas, taču Raitis smejas, ka tas ir tikai laika jautājums un abi jau pamazām sāk sadzīvot.
Lai gan Raitis strādā par kuģa pavāru un mēdz ilgāk atrasties jūrā, viņš uzsver — dzīvnieki nekad netiek atstāti novārtā. Kamēr viņa nav mājās, par kaķiem rūpējas mamma, jo abi dzīvo vienā mājā.
Raitis arī neslēpj savu attieksmi pret cilvēkiem, kuri spēj izmest vai atdot dzīvnieku. Viņaprāt, dzīvnieks nav rotaļlieta vai īslaicīga iegriba. Tā ir dzīva būtne, par kuru jāuzņemas atbildība uz daudziem gadiem.
Un tagad, kad kaķu ģimene ir papildināta, viņš joko — atliekot tikai atrast sievieti, kura kaķus mīlētu tikpat stipri kā viņš pats.
