Augusta postošā vētra atstājusi sekas ne tikai elektrotīklos un sakaru sistēmās. Pēc Latvijas Sabiedriskā medija darba izvērtēšanas disciplinārsods piemērots LSM galvenajai redaktorei Anitai Braunai un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenajai redaktorei Zanei Eniņai. Par iemeslu kļuvusi viņu amata atbildības līmenim neatbilstoša profesionālā rīcība vētras laikā. LSM valde analizēja to darbinieku darbu, kuri bija atbildīgi par satura veidošanu krīzes apstākļos. Katrs gadījums vērtēts atsevišķi, ņemot vērā konkrētā cilvēka pienākumus, pilnvaras, profesionālās atbildības apjomu, faktiski paveikto vētras laikā un pēc tam sniegtos paskaidrojumus.
Anitai Braunai un Zanei Eniņai piemēroti disciplinārsodi, savukārt citiem izvērtēšanā iesaistītajiem darbiniekiem izteikti mutiski aizrādījumi. Vienlaikus valde neviena darbinieka gadījumā nav saskatījusi pietiekamu pamatu darba tiesisko attiecību izbeigšanai. Viens no būtiskākajiem secinājumiem ir saistīts ar reakcijas ātrumu. Situācijas nopietnība neesot tikusi apzināta pietiekami operatīvi, un arī nepieciešamie lēmumi par programmu un satura pielāgošanu ārkārtējiem apstākļiem nav pieņemti laikus.
Tomēr atbildība netiek koncentrēta tikai uz konkrētiem cilvēkiem. Notikušais izgaismojis arī plašākas problēmas organizācijas iekšienē – trūkumus savstarpējā sadarbībā, lēmumu pieņemšanas procesos un spējā strauji mainīt programmu atbilstoši situācijai. Tāpēc līdzās individuālās rīcības izvērtēšanai tiek pārskatīta arī krīžu vadības sistēma, redakciju sadarbības principi un lēmumu pieņemšanas kārtība.
Jau pēc 22. augusta vētras tika atzīts, ka Latvijas Radio 1 sākotnējā reakcija neatbilda notikumu mērogam. Ziņu izlaidumi ēterā bija, un vēlāk tie kļuva biežāki, taču pastiprinātā informatīvā režīmā programmai vajadzēja pāriet ievērojami agrāk.
Šim aspektam īpaša nozīme bija ārpus lielajiem centriem. Elektroapgādes pārrāvumi un elektronisko sakaru problēmas daudzviet nozīmēja, ka cilvēkiem radio bija gandrīz vienīgā iespēja saņemt aktuālo informāciju. Tieši tādēļ ātrai un koordinētai reakcijai šādos apstākļos bija īpaši liela nozīme.
Tagad tiek gatavotas izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot koordināciju, padarīt lēmumu pieņemšanu operatīvāku un nodrošināt, lai nākamajā krīzes situācijā informācijas aprite spētu ātrāk pielāgoties gan notikumu attīstībai, gan sabiedrības vajadzībām.
Diskusijas par atbildību saasinājās pēc tam, kad Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs atklātā vēstulē pieprasīja daudz plašāku notikušā izvērtējumu. Darbinieki uzskatīja, ka jāvērtē ne vien dienesta un tā līdzšinējā vadītāja Uģa Lībieša rīcība, bet arī LSM valdes un galvenās redaktores Anitas Braunas atbildība. Vētras laikā sakari ar Braunu bija pārtrūkuši.
Paši Ziņu dienesta darbinieki atzina, ka sabiedrība nepieciešamo informāciju nesaņēma pietiekami ātri un pilnvērtīgi. Vienlaikus viņi iebilda pret situācijas reducēšanu līdz viena cilvēka kļūdām, norādot uz koordinācijas, lēmumu pieņemšanas un krīzes komunikācijas problēmām, kas kļuvušas redzamas pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas.
Arī agrākajā iekšējā izvērtējumā radio sniegums sabiedrības informēšanā vētras izraisītās krīzes laikā tika atzīts par neapmierinošu. Uģis Lībietis, uzņemoties atbildību par Latvijas Radio Ziņu dienesta darbu konkrētajā situācijā, paziņoja par atkāpšanos no amata.
augustā un tam sekojošajā naktī Latviju skāra pēdējo desmitgažu spēcīgākā vasaras vētra. Atsevišķās vietās vējš pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss radīja nopietnus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, un sākotnēji bez elektrības palika aptuveni 277 000 klientu visā Latvijā. Elektrotīklu bojājumiem daudzviet pievienojās arī sakaru traucējumi, bet atsevišķās vietās nebija pieejamas degvielas uzpildes stacijas un veikali.
