Kāzu plānošanai vajadzētu būt priecīgam laikam, taču Sindijas Bokānes un Nika Endziņa gadījumā līdzās sajūsmai par lielo dienu parādījusies arī pamatīga spriedze. Pāris turpina gatavoties laulībām, lai gan abu starpā netrūkst strīdu, nesaskaņu un jautājumu par to, vai viņi patiešām ir izdarījuši pareizo izvēli.
“Slavenības. Bez filtra” dalībnieki pie sevis uzaicinājuši kāzu organizatori Ingu, lai sāktu konkrētāk veidot gaidāmo svētku plānu. Vienā jautājumā Sindijai un Nikam domstarpību nav — tradicionālas kāzas latviskā stilā viņi nevēlas. Abiem svarīgi radīt ko neparastu un īpašu. Tomēr aiz sarunām par svētku norisi slēpjas daudz nopietnāks jautājums. Ko katram no viņiem īsti nozīmē laulība?
Sindija kāzu dienā vēlas sajust mīlestību, mieru un piepildījumu. Viņai laulība nav tikai skaista ceremonija. Sieviete cer, ka šis solis viņas dzīvē būs vienreizējs un cilvēks blakus būs tas, ar kuru kopā pavadīt visu turpmāko dzīvi.
“Ka tu esi veicis, kā tu teici, to pareizo izvēli, jo es gribu ticēt, ka dzīvē var precēties tiešām tikai vienu reizi,” savu skatījumu formulē Sindija.
Taču tieši pārliecība par izvēli kļuvusi par vienu no jūtīgākajiem punktiem abu attiecībās. Niks atklāj, ka nesen viņiem bijusi asa vārdu pārmaiņa par to, vai abi patiešām ir viens otram īstie. Šāda atzīšanās pārsteidz pat kāzu organizatori, kura norāda, ka zināms risks attiecībās pastāv vienmēr.
Sindija to nenoliedz. Tomēr viņasprāt, pirms laulībām ir vērts vēlreiz godīgi izrunāt visu, kas rada šaubas. Viņa gribētu bez vilcināšanās teikt, ka Niks ir īstais cilvēks, taču pilnīgu mieru justu tikai tad, ja būtu tikpat droša arī par viņa izvēli.
“Jā, viņš ir mans īstais, bet es gribu, lai arī es viņam esmu īstā,” aizkadrā atzīst Sindija, uzsverot, ka vēlas justies Nika izvēlēta simtprocentīgi.
Jo tuvāk nāk kāzas, jo vairāk virspusē parādās sarunas, kuras iepriekš palikušas līdz galam neizrunātas. Sindijai šķiet, ka īpaši Niks pēdējā laikā daudz domā par to, kādu sievieti vēlas sev līdzās un vai viņa atbilst priekšstatam par partneri, ar kuru veidot ģimeni.
Sindija viņa nostāju raksturo skarbi — pirms precēšanās Niks vēloties būt pilnīgi pārliecināts, ka viņa ir tā sapņu sieviete, kādu viņš vēlas. Turklāt esot lietas, kuru pašlaik pietrūkst. Niks uz to nekavējoties piebilst, ka pietrūkstot pat ļoti daudz.
Šādi vārdi Sindijai mieru nav devuši. Lai gan gatavošanās ceremonijai turpinās, viņas prātā jau iezadzies scenārijs, kuru neviena līgava nevēlētos piedzīvot — ko darīt, ja pie altāra izskanētu “nē”?
“Godīgi sakot, man pat ir bailes jau nedaudz. Es ceru, ka man tas pazudīs, jo es negribu piedzīvot situāciju, ka man pasaka “nē”. Tad… tad labāk laikus visu atceļam varbūt,” saka Sindija.
Niks gan norāda, ka negrasītos apzināti iziet cauri visam sarežģītajam kāzu sagatavošanas procesam tikai tādēļ, lai ceremonijas beigās atteiktos precēties. Taču uzreiz pēc šī mierinājuma viņš sarunai piešķir jaunu spriedzes devu.
“Bet ir jau kaut kādas bēgošās līgavas, bēgošie līgavaiņi. Es nezinu, kādas man sajūtas būs tajā dienā,” saka Niks.
Sindija uz šiem vārdiem reaģē ar nervoziem smiekliem un atgādina, ka šādi sižeti pieder filmām. Tomēr aiz jokiem slēpjas pavisam reālas bailes. Viņa atzīst — ja Niks kāzu dienā patiešām atteiktos, tas viņai būtu ārkārtīgi sāpīgi un sirds “salūztu gabalos”.
Inga mēģina līgavu nomierināt ar savu profesionālo pieredzi. Kāzu organizatores 15 darba gados neviens pāris viņas klātbūtnē vēl nav piedzīvojis situāciju, kurā līgava vai līgavainis aizbēgtu no altāra. Sindija cer, ka Inga kļūs par viņu “veiksmes balto dūju”, bet pati organizatore pajoko, ka nevēlētos sabojāt savu līdzšinējo statistiku.
Kamēr abas sievietes runā par kāzu detaļām, Nika uzmanība lielā mērā pievērsta telefonam. Vēlāk viņš paskaidro, ka sarunu tomēr klausījies ar vienu ausi, bet tālrunī risinājis svarīgus darba jautājumus.
“Pirmkārt, es ar vienu ausi klausījos, otrkārt, man bija ļoti svarīgas darba lietas tālrunī, jo es ar šito pelnu naudu. Šitā var man palīdzēt noorganizēt Sindijai skaistas kāzas,” savu rīcību skaidro Niks.
Inga savukārt atgādina, ka bez pāra iesaistes kāzu organizēšana nav iespējama. Viņai nepieciešams skaidri zināt, ko Sindija un Niks vēlas un ko kategoriski nevēlas. Tikpat svarīga esot savstarpēja uzticēšanās un regulāra atgriezeniskā saite. Tas, viņas vārdiem, ir pats minimums.
Tomēr Niks pie tēmas par iespējamo “nē” vēl atgriežas. Viņš uzsver, ka arī tad, ja ceremonija beigtos negaidīti, Latvijā tas nebūtu pirmais šāds gadījums.
“Iedomājies, ka kāds no mums pasaka “nē”… beigās tu,” viņš saka Sindijai.
Šāds pieņēmums viņu pamatīgi aizskar. Sindija nesaprot, kādēļ Niks domā, ka tieši viņa varētu pēdējā brīdī atteikties no laulībām. Viņasprāt, daudz ticamāk būtu, ka šādu pārsteigumu sagādātu pats Niks.
Arī Endziņš neslēpj, ka šoreiz uz laulību raugās pavisam citādi nekā jaunībā. Viņam jau ir precēšanās pieredze, un tagad šis lēmums šķiet daudz nopietnāks.
“Tad, kad es pirmo reizi precējos, es biju jauns muļķis. Kad apprecējos, man bija pofig – galvenais, lai uzzinātu, kas ir kāzas. Bet tomēr otro reizi, kad tu precies, tu esi pārāk nopietns,” spriež Niks.
Viņš gan drīz mēģina Sindiju nomierināt, sakot: “Nu labi, es tevi negribu baidīt, es vienkārši tev pasaku, kā var būt.”
Taču aizkadrā atklājas, ka vismaz daļa no biedēšanas ir pilnīgi apzināta. Niks atzīst — viņš joko par iespējamo atteikumu, jo grib, lai Sindija nejustos pārāk droša par to, ka viss jau ir izlemts un kāzas noritēs bez jebkādiem satricinājumiem.
“Es taču jokojos par to “nē” – vajag taču bišķiņ to Sindiju pabaidīt, citādi domā: “O, tūlīt kāzas, ļoti labi iekārtošos un, ā, viņš būs mans.” A nē. Es bišķiņ baidu viņu īstenībā, lai viņa tur satraukusies ir, jo… nu, Sindij, es tiešām varu pateikt “nē”,” smej Niks.
Tādējādi kāzu plānošana turpinās, taču Sindijai līdzās kleitām, ceremonijai un svētku detaļām jātiek galā arī ar pavisam citām emocijām. Nika joki skar tieši to jautājumu, kas viņai pašlaik ir vissvarīgākais — vai kāzu dienā abi pie altāra stāvēs ar vienādu pārliecību par savu izvēli.
