Dažreiz viens skatiens uz šķietami vienkāršu attēlu rada divas pilnīgi atšķirīgas atbildes. Vienam tajā uzreiz parādās ābola serde, citam — divas sejas, kas skatās viena otrai pretī. Tieši uz šo pirmo, spontāno reakciju balstīts populārais vizuālais personības tests.
Attēls sākumā var šķist pavisam nevainīgs, taču ieskatoties ilgāk, tā nozīme mainās. Ābola serdes kontūras vienlaikus veido divu cilvēku profilus. Testa ideja ir nevis ilgi pētīt zīmējumu, bet piefiksēt, ko acis uztvēra pašā pirmajā sekundē.
Šādu testu nevajadzētu uztvert kā psiholoģisku diagnozi vai zinātnisku personības novērtējumu. Tas drīzāk ir izklaidējošs pašrefleksijas vingrinājums, kas var mudināt aizdomāties par emocijām un uzvedības modeļiem.
Tātad — ko tu ieraudzīji vispirms?
Ja pirmā bija ābola serde
Ja uzmanību vispirms piesaistīja ābola serde, testa interpretācija to saista ar bailēm pašam nemanot pārņemt īpašības, kuras visvairāk nepatīk citos cilvēkos.
Iespējams, tu ļoti ātri pamani izvairīšanos no atbildības, vēsumu, egoismu vai emocionālu distanci. Šāda uzvedība var kaitināt īpaši spēcīgi tieši tāpēc, ka agrāk tā ir sagādājusi vilšanos vai sāpinājusi.
Taču sarežģītākais brīdis pienāk tad, kad dažas līdzīgas reakcijas sāc ievērot pats sevī. Tās var nebūt acīmredzamas. Tā var būt vēlme attālināties, pirms to izdara otrs cilvēks, vai aizbildināšanās ar aizņemtību brīdī, kad patiesībā negribas būt emocionāli atklātam.
Tas var izpausties arī kā pārmērīga situāciju analizēšana, kas pamazām pārvēršas atsvešinātībā. Reizēm tiek pieņemti lēmumi, kuri šķiet drošāki pašam, taču vienlaikus attālina tuvākos cilvēkus.
Šajā interpretācijā ābola serde simbolizē to, kas palicis pāri pēc tam, kad no kaut kā paņemts viss maigais un pievilcīgais. Tāpēc aiz šīs izvēles tiek saskatītas bailes, ka dzīves pieredze var padarīt cilvēku vēsāku un cietāku, nekā viņš jebkad vēlējies kļūt.
Tomēr spēja šādas pārmaiņas sevī pamanīt jau ir būtiska. Ja cilvēks analizē savu rīcību un nevēlas atkārtot uzvedību, kas viņu reiz sāpinājusi, viņam joprojām ir iespēja apzināti izvēlēties citu reakciju.
Ja pirmās ieraudzīji divas sejas
Ja skatienu vispirms piesaistīja divi cilvēku profili, testa skaidrojums koncentrējas uz attiecībām un emocionālo jutīgumu.
Iespējams, tev ir raksturīgi ātri pamanīt izmaiņas citu cilvēku noskaņojumā. Balss tonis, sejas izteiksme, pēkšņs klusums vai neliela distances palielināšanās var tikt uztverta vēl pirms otrs cilvēks pats pasaka, ka kaut kas ir mainījies.
Šāda jutība var palīdzēt labi saprast cilvēkus, taču tai ir arī otra puse. Apkārtējie var uzskatīt tevi par ļoti stipru, mierīgu un savaldīgu cilvēku, kurš sarežģītos brīžos nezaudē kontroli.
Taču testa interpretācija piedāvā neērtāku jautājumu — vai šis miers vienmēr tiešām ir miers?
Iespējams, agrāk piedzīvotais ir iemācījis vienkārši izslēgt daļu emociju, lai pasargātu sevi. Tad ievainojamības vietā parādās loģika, bet klusēšana ne vienmēr nozīmē iekšēju līdzsvaru. Dažkārt cilvēks klusē vienkārši tāpēc, ka vairs nav spēka visu vēlreiz izjust un skaidrot.
Ar laiku šāda aizsardzība var kļūt tik ierasta, ka pašam rodas grūtības saprast, kur beidzas patiesa emocionālā noturība un sākas norobežošanās.
Tāpēc divu seju izvēle šajā testā tiek saistīta ar apslēptām bailēm zaudēt savu emocionālo maigumu. No ārpuses viss var izskatīties stabili, kamēr iekšēji cilvēks mēģina saprast, vai viņš kļuvis stiprāks vai vienkārši iemācījies mazāk just.
Ko šis rezultāts īsti nozīmē?
Abas atbildes vieno līdzīga tēma. Vienā gadījumā tās ir bailes pārvērsties par cilvēku, kāds nekad neesi gribējis būt. Otrā — bažas, ka nepieciešamība sevi pasargāt pamazām atņēmusi daļu agrākās emocionālās atvērtības.
Taču nevienu rezultātu nevajadzētu uztvert kā nemainīgu patiesību par savu personību. Tas, ka kāds attēlā vispirms ierauga ābolu vai sejas, nepierāda apslēptas psiholoģiskas problēmas.
Šāda testa interesantākā daļa ir iespēja sev uzdot jautājumu, vai aprakstā atpazīsti kaut ko no savas pieredzes. Ja atbilde ir jā, to var izmantot nevis kā etiķeti, bet kā iemeslu mazliet rūpīgāk pavērot savas reakcijas.
Galu galā cilvēku nenosaka viens attēls vai pirmā vizuālā asociācija. Daudz vairāk par mums pasaka tas, ko darām pēc tam, kad esam pamanījuši kādu sev nepatīkamu ieradumu vai emocionālu aizsardzības mehānismu.
