Magone Liedeskalna šobrīd ir pārmaiņu noskaņās. Dzejniece un šova “Slavenības. Bez filtra” dalībniece vēlas sev un bērniem ērtāku dzīvesvietu, taču mājokļa meklējumi negaidīti aizveduši arī līdz daudz personiskākām pārdomām. Viņa atzīst – nemitīgā nepieciešamība pašai tikt galā ar visu sāk pamatīgi nogurdināt.
Sākotnēji Magones uzmanību piesaistīja moduļu mājas. Viņa pat devās apskatīt vienu no variantiem, un redzētais tik ļoti iepatikās, ka domās jau tika zīmēta aina ar Ziemassvētkiem jaunajā mājoklī. Taču sajūsmu ātri nomainīja piesardzība, kad kļuva zināms, ka šāds sapnis varētu maksāt vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Tā vietā, lai steigtos ar lielu lēmumu, Magone nolēma izpētīt arī citus ceļus. Sarunā ar draudzeni Sandru viņa uzzināja par tā dēvētajām angļu jeb pārvietojamajām mājām. Sandra skaidroja, ka tās iespējams pielāgot dzīvošanai arī aukstajā sezonā, veicot nepieciešamo siltināšanu.
Pētot piedāvājumus internetā, Magone kļuva manāmi ieinteresēta. Īpaši svarīga izrādījās cenu atšķirība – draudzenes piedāvātais variants neprasītu ne 50, ne 100 tūkstošus eiro. Magone neslēpa, ka šāda iespēja viņai sāk šķist arvien pievilcīgāka un, iespējams, pat piemērotāka lauku videi. Viņa uzsvēra, ka starp 100 un 40 tūkstošiem ir ļoti būtiska starpība.
Arī pašreizējo māju nevajadzētu vienkārši norakstīt. Sandra piedāvāja praktisku ideju – ēku nākotnē varētu izmantot kā noliktavu, kur novietot lauku darbiem nepieciešamās lietas. Tādējādi Magone varētu iegūt ērtāku dzīvesvietu, vienlaikus saglabājot vecajai mājai konkrētu funkciju.
Tomēr aiz sarunām par mājām un izmaksām slēpjas vēl kāds Magonei daudz sāpīgāks jautājums. Viņa atklāti atzina, ka ir nogurusi no sajūtas, ka visa atbildība nepārtraukti gulstas tikai uz viņas pleciem. “Man līdz kaklam viss ir, kāpēc visas pasaules lietas man vienai… Man kā sievietei ir grūti visu kārtot vienai,” viņa neslēpa savas emocijas.
Šīs ikdienas rūpes Magonei atkal likušas domāt par stabilu partneri. Viņa gribētu sev līdzās vīrieti, ar kuru varētu dalīt ne tikai patīkamos dzīves mirkļus, bet arī pienākumus, problēmas, priekus un bēdas. Magone atzīst, ka viņai jāstrādā par diviem, lai uzturētu piecus cilvēkus, un šāds temps agrāk vai vēlāk izsmeļ spēkus.
Vienlaikus dzejniece negrasās ieslīgt sevis žēlošanā. Pat brīdī, kad emocijas ņem virsroku, viņa pati sev atgādina, ka čīkstēšana situāciju neatrisinās. Tāpēc mājokļa meklējumi turpinās, bet līdz ar tiem arvien skaidrāk izskan arī Magones vēlme pēc cilvēka, ar kuru ikdienas nastu vairs nevajadzētu nest vienai.
