Latvijas valsts pārvaldes augstākajā līmenī iespējamas nozīmīgas pārmaiņas. Par Valsts kancelejas direktoru varētu kļūt bijušais profesionālais futbolists un pašreizējais Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš neslēpj, ka valsts iestāžu darbībā saskata problēmas, kuru risināšanai nepieciešama ne tikai apņēmība, bet arī gatavība mainīt gadiem ierasto kārtību. Gorkša kandidatūra jau nonākusi līdz valdības līmenim. Ministru prezidents Andris Kulbergs nolēmis virzīt viņu apstiprināšanai amatā, un attiecīgais jautājums paredzēts 13. oktobra valdības sēdē. Pats kandidāts šo iespēju uztver ar lielu atbildību, vienlaikus uzsverot, ka pārmaiņas nevar gaidīt tikai no cilvēkiem, kuri jau ilgstoši strādā valsts pārvaldes sistēmā.
Viņa ieskatā viena no būtiskākajām problēmām ir situācijas, kurās pat vērtīgas un sabiedrībai nepieciešamas iniciatīvas gadiem nespēj nonākt līdz īstenošanai. Gorkšs ar šādiem gadījumiem saskāries vairākkārt. Tieši šī pieredze viņam likusi secināt, ka no malas kritizēt nepietiek, bet mēģinājumi mainīt iesakņojušos darba paradumus pašas sistēmas iekšienē arī nav vienkārši. Lai gan daudzi Gorkšu joprojām vispirms atceras kā futbolistu, viņš uzsver, ka kopš profesionālā sporta karjeras noslēguma pagājuši deviņi gadi. Šajā laikā viņa profesionālās intereses bijušas cieši saistītas ar vadību, administratīvajiem procesiem un valsts institūciju darbību. Gorkšs apzinās, ka publiski zināmā sportista pagātne var radīt stereotipus, tomēr uzskata, ka viņa līdzšinējā pieredze ir daudz plašāka.
Viņš ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē un maģistra grādu politikas zinātnē. Darbs nevalstiskajā sektorā ļāvis viņam iepazīt politisko lēmumu pieņemšanas procesus un normatīvo aktu sagatavošanu. Tāpat Gorkšs piedalījies jaunas pašvaldības izglītības iestādes izveidē Jūrmalā, vadījis Jūrmalas Futbola skolu un bijis atbildīgs par LDDK operatīvo darbību.
Pēdējos gados viņa darba ikdiena bijusi cieši saistīta arī ar Saeimu un ministrijām. Gorkšs piedalījies parlamenta komisiju sēdēs, strādājis pie normatīvo aktu grozījumu virzīšanas un sadarbojies ar dažādām valsts institūcijām, kā arī visu politisko spēku pārstāvjiem. Šī pieredze kļuvusi par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ viņš izlēmis pieteikties Valsts kancelejas direktora konkursam. Gorkšs uzskata, ka atbildība par valsts attīstību gulstas uz ikvienu sabiedrības locekli. Viņaprāt, nav iespējams panākt būtiskus uzlabojumus, ja cilvēki izvēlas palikt malā un visu atbildību atstāj esošās sistēmas ziņā. Viņa iecere ir apvienot jaunu skatījumu, enerģiju un praktisku pieredzi ar zināšanām, kas jau uzkrātas valsts pārvaldē.
Tomēr ceļš uz augsto amatu nav pilnībā bez sarežģījumiem. Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aicinājis premjeru nesteigties ar Gorkša kandidatūras izskatīšanu valdībā. Kandidāts apliecina, ka par šo aicinājumu ir informēts, taču norāda, ka ne no attiecīgās partijas, ne no citām parlamenta frakcijām nav saņēmis uzaicinājumu uz tikšanos vai sarunu. Jautāts par konkursa norisi, Gorkšs nevēlējās apspriest iesniegto pieteikumu skaitu. Viņš arī atzina, ka iepriekšējo divu Valsts kancelejas vadītāju pieredze viņu no šī amata neattur. Gluži pretēji – notikušais, viņaprāt, atgādina, cik nopietna atbildība jāuzņemas cilvēkiem, kuri ikdienā pieņem valstij svarīgus lēmumus. Viņš uzsver nepieciešamību pienākumus pildīt, ievērojot likumu un sabiedrības intereses.
Premjers Andris Kulbergs no nākamā Valsts kancelejas vadītāja sagaida konkrētu rezultātu. Viņa redzējumā iestādei jākļūst par spēcīgu valdības darba centru, kur lēmumi tiek sagatavoti, izmantojot uzticamus datus, analīzi un ekspertu zināšanas. Tas palīdzētu valdībai strādāt ātrāk un pieņemt precīzākus lēmumus. Kulbergs uzskata, ka Gorkša profesionālā pieredze ir piemērota iecerēto pārmaiņu īstenošanai. Vienlaikus premjers pozitīvi novērtējis arī pārējos divus finālistus, uzsverot viņu vadības prasmes un pieredzi gan valsts sektorā, gan ārpus tā.
Konkurence uz šo amatu bijusi ievērojama. Sākotnēji konkursam pieteicās 18 pretendenti, no kuriem otrajai kārtai tika izraudzīti deviņi. Noslēdzošajā posmā piedalījās tikai trīs kandidāti – Gorkšs, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore un pašreizējā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nozares atašeja Ieva Jaunzeme, kā arī Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa. Finālistu vērtēšanā īpaša uzmanība tika pievērsta viņu spējai vadīt cilvēkus un pārmaiņu procesus. Komisija analizēja kandidātu stratēģisko domāšanu, prasmi uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus un sasniegt noteiktos rezultātus. Konkurss norisinājās trīs kārtās, un pēc noslēdzošā izvērtējuma komisija informēja Ministru prezidentu par rezultātu.
Jauna direktora meklēšana kļuva nepieciešama pēc iepriekšējā iestādes vadītāja Raivja Kronberga aiziešanas. Maijā viņš tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Sākotnēji Kronbergu atstādināja no amata, bet vēlāk tika panākta vienošanās par darba attiecību izbeigšanu. Valsts kancelejas direktora amats ir viens no atbildīgākajiem Latvijas ierēdniecībā. Šī iestāde nodrošina valdības darba organizēšanu, analizē informāciju, izvērtē iespējamos rīcības variantus un iesaista dažādu nozaru ekspertus, lai Ministru prezidents un valdība varētu pieņemt faktos balstītus lēmumus. Tās direktors ir valsts augstākā ranga ierēdnis.
Turklāt kopš 2015. gada septembra Valsts kanceleja centralizēti organizē arī valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi. Tas nozīmē, ka tās darbībai ir būtiska ietekme uz vadības kvalitāti visā valsts pārvaldē. Tagad galvenais jautājums ir par to, vai Gorkšs saņems valdības atbalstu un varēs īstenot pārmaiņas, par kurām tik pārliecinoši runā.
