Aktrise Lelde Dreimane pēdējā laikā piedzīvojusi sāpīgu un emocionāli smagu notikumu – viņas mīļotais krievu toiterjera sunītis Rainis Buberts Diors vairs nav viņas dzīvē. Raidījumā „Laimīgie laiku(s) neskaita” Lelde dalījusies ar stāstu par to, kā notika traģiskais zaudējums, kas viņai atstājis dziļas emocijas. Sunītis tika uzbrukts kaimiņu sunim, un, kaut arī aktrise ir pieradusi rūpēties par dzīvniekiem, šis brīdis viņai bijis īpaši sāpīgs.
Lelde atceras kādu rītu, kad viņa gatavojusies doties ārā, bet nevarējusi atrast Raini. Piegājusi pie vārtiņiem, viņa ieraudzīja savu mīļoto sunīti asins peļķē. Vēlāk rentgena uzņēmumā tika konstatēts, ka sunītim pārkosts mugurkauls. Rainis bija tikai divarpus gadus vecs, bet jau bija aktrises neatņemama ikdienas sastāvdaļa un uzticams pavadonis teātra aizkulisēs un mājās.
Savulaik, kad Lelde kļuva par Rainīša saimnieci, viņa raidījumā „Kad viņas satiekas” neslēpa prieku par dzīvnieka ienākšanu ģimenē: „Viņš ir prieka avots un vēl viens iemesls, kāpēc iziet ārā, pastaigāties pa parku un vienkārši baudīt dzīvi.” Lelde atklāj, ka jau pirms vairākiem gadiem vēlējusies mājās suni, pat devusies uz dzīvnieku patversmi, lai dotu kādam četrkājainajam draugam jaunas mājas, taču tuvinieki viņu atrunājuši no šīs ieceres uz laiku.
View this post on Instagram
Rainis nonāca Leldes ģimenē kā dāvana 2023. gada nogalē. Pēc pusgada viņš sāka apmeklēt suņu skolu un kļuva par neatņemamu aktrises ikdienas daļu. Sunītis teju vienmēr devās līdzi Leldei uz teātri, operas namu un citām publiskām aktivitātēm, kļūstot par viņas uzticamu kompanjonu gan darbā, gan mājās.
Traģiskais zaudējums aktrisei bijis grūts ne tikai emocionāli, bet arī ikdienas ritma izpratnē. Lelde atzīst, ka Rainis bija ne tikai draugs, bet arī ģimenes loceklis, kas sniedza mierinājumu un prieku katru dienu. Viņas ikdiena bez četrkājainā pavadņa jūtas tukša, un atmiņas par kopā pavadītajiem mirkļiem rada gan sāpīgas, gan mīļas emocijas.
Lelde uzsver, cik svarīgi cilvēkam ir spēt novērtēt saikni ar saviem mīļajiem dzīvniekiem, kas kļūst par ģimenes daļu, sniedzot neizsakāmu prieku un emocionālu atbalstu. Viņas stāsts liecina par mīlestību, rūpēm un sāpēm, ko izjūt saimnieks, zaudējot uzticamu četrkājaino draugu.
