Ir piedzīvojumi, par kuriem cilvēki runā gadiem, un Ralfam Eilandam kopā ar Kasparu Breidaku viens no tādiem jau ir aiz muguras. Abi klātienē nokļuvuši Pasaules kausa futbola finālspēlē Ņūdžersijā — notikumā, uz kuru nokļūt sapņo miljoniem futbola līdzjutēju visā pasaulē. Pats Ralfs vēl pēc spēles atzinis, ka notikušo nav viegli līdz galam aptvert. Viņš neslēpa sajūsmu par iespēju savām acīm redzēt vienu no lielākajiem futbola notikumiem pasaulē.
“Ja kāds man teiktu, ka es kādreiz klātienē skatīšos finālspēli, es tam tiešām neticētu.”
Šāds piedzīvojums nav lēts. Biļešu cenas uz finālspēli svārstās aptuveni no 2000 līdz 7000 dolāru, savukārt, tuvojoties izšķirošajiem mačiem, otrreizējā tirgū par īpaši pieprasītām vietām fani esot gatavi maksāt pat summas, kas sasniedz vairākus miljonus. Tomēr Ralfam biļete nebija jāmeklē par astronomisku cenu. Viņš uz finālspēli nokļuva, pateicoties “McDonalds” īpašajai fanu un influenceru programmai, kurā tika izraudzīts par futbola vēstnesi no Latvijas.
Turklāt piedāvājums sevī ietvēra vēl vienu patīkamu iespēju — Ralfs drīkstēja ņemt līdzi vienu draugu.
Ilgi domāt nevajadzēja. Par ceļabiedru viņš izvēlējās savu labu draugu Kasparu Breidaku.
Notikumu ķēde abiem izvērtās vēl veiksmīgāka, jo tieši pirms brauciena gan Ralfam, gan Kasparam bija atcelti iepriekš ieplānotie pasākumi. Rezultātā pēkšņi parādījās brīvs laiks, kuru izmantot šādam piedzīvojumam bija grūti atteikties.
Ralfs par šo sakritību izteicies pavisam tieši:
“Teicu Kasparam, ka nav labāka veida, kā izmantot šo datumu!”
Abi uz stadionu ieradās aptuveni divas stundas pirms spēles sākuma. Tam bija konkrēts iemesls — pirms finālspēles skatītājus gaidīja iesildošais šovs ar pazīstamu mākslinieku piedalīšanos.
Uz skatuves kāpa arī reperis Post Malone, kā arī citi slaveni izpildītāji. Amerikā šādi priekšnesumi pirms lielajiem sporta notikumiem jau kļuvuši par būtisku visa vakara daļu.
Ralfs atzīst, ka eiropieši uz šādu pieeju mēdz skatīties ar ironiju, jo ASV nereti liela uzmanība tiek pievērsta tieši izklaides daļai un grandiozam šovam.
Tomēr viņš pats šo pieeju pilnībā nenoraida un atsaucas arī uz sava drauga, bijušā Latvijas futbola izlases spēlētāja Jurija Žigajeva skatījumu.
“Protams, eiropieši iesmej, ka amerikāņiem primārais ir šovs, nevis pati spēle, bet piekritīšu savam draugam, bijušajam Latvijas futbola izlases spēlētājam Jurijam Žigajevam, ka šajā jomā nosaukt amerikāņus par pilnīgiem idiotiem arī nevar.” Galu galā Ralfam Eilandam un Kasparam Breidakam šis brauciens kļuva par daudz vairāk nekā vienkāršu futbola spēles apmeklējumu. Tā bija reta iespēja nonākt vietā, par kuru daudzi līdzjutēji tikai sapņo, un izbaudīt gan pašu finālspēli, gan visu grandiozo atmosfēru ap to.
