Pieci gadi Endijas Kalniņas jeb Kalendy dzīvē nesuši pārmaiņas, kas skārušas gan darbu un uzņēmējdarbību, gan attiecības un viņas pašas skatījumu uz apkārtējo vērtējumu. Influencere, uzņēmēja un mūziķa Mika Dukura mīļotā sociālajos tīklos dalījusies personīgā atskatā uz ceļu, kas viņai iemācījis arvien biežāk priekšplānā izvirzīt pašai savas izvēles. Vairāku fotogrāfiju sērijā “Instagram” Endija salīdzinājusi savu dzīvi toreiz un tagad. Viņas stāsts sākas laikā, kad viņa vēl strādāja populārajā veikalā “Butterfly”. Lai gan no malas situācija varēja šķist veiksmīga, Endijai radās vēlme riskēt un pārbaudīt, ko viņa spēj paveikt pati.
“Pirms pieciem gadiem es strādāju ļoti populārā veikalā – “Butterfly”. No malas viss varēja izskatīties labi. Bet kādā brīdī es sapratu: es gribu pamēģināt pati. Un aizgāju. Pēc tam es izveidoju savu interneta apģērbu veikalu. Jā, sākumā es ļoti iedvesmojos no tā, ko jau redzēju tirgū. Kaut ko atkārtoju. Kaut kur kļūdījos. Kaut ko mācījos procesā. Bet tas bija pirmais brīdis, kad es patiešām sāku veidot kaut ko savu,” atceras Kalendy.
Interneta apģērbu veikalam izdevās piesaistīt klientus un iegūt viņu uzticību, taču kādā brīdī Endija sastapās ar negaidītu problēmu – veikala “Instagram” profils tika bloķēts. Tā kā ievērojama biznesa daļa bija saistīta tieši ar šo kontu, situācija radīja pamatīgas neērtības.
Tieši pēc šī pavērsiena viņa vairāk sāka attīstīt pati savu publisko tēlu, auditoriju un spēju skaļāk paust viedokli. Līdz ar lielāku atpazīstamību parādījās arī jaunas sadarbības iespējas, bet vēlāk būtiskas pārmaiņas notika Endijas privātajā dzīvē – sākās attiecības ar mūziķi Miku Dukuru.
“Tad manā dzīvē parādījās Miks. Līdz ar attiecībām parādījās arī ļoti daudz svešu viedokļu. Baumas. Komentāri. Raksti. Un birka: “Laulības jaucēja.” Tajā laikā man vēl ļoti rūpēja, ko citi cilvēki par mani padomās. Es daudz ko ņēmu pie sirds. Daudz ko centos paskaidrot. Šodien es to uztveru pavisam citādi,” viņa atklāj.
Publiskā uzmanība Endijai kļuva par vēl vienu dzīves skolu. Atskatoties uz piedzīvoto, viņa secinājusi, ka cilvēki ar laiku spēj pierast pie gandrīz visa. Taču pēc tam, kad apkārtējo uzmanība norimst, pašam cilvēkam joprojām jādzīvo ar saviem lēmumiem. Tāpēc viņai arvien nozīmīgāks kļuvis jautājums par to, vai pati jūtas labi ar izvēlēto dzīvi. Mainījusies arī Kalendy attieksme pret draudzībām, sabiedrisko dzīvi un vēlmi vienmēr atrasties notikumu centrā. Viņa vairs neuzskata, ka visas attiecības obligāti jāsaglabā vai ka jācenšas būt klāt ikvienā pasākumā.
“Agrāk man šķita, ka man jābūt visur. Visos pasākumos. Pie visiem cilvēkiem. Visu jāredz. Visur jāpaspēj. Tagad? Man vairs nevajag būt visur. Es daudz vairāk domāju par to, kam es atdodu savu laiku un enerģiju. Par sevi. Par attiecībām. Par ģimeni. Par cilvēkiem, ar kuriem man ir droši,” stāsta Endija.
No visa pēdējos piecos gados sasniegtā viņa īpaši izceļ iekšējo mieru. Tieši tas ļāvis paskatīties arī uz kādu ļoti senu sapni, kas savulaik citiem licies par iemeslu pasmieties.
“Mazā Endija ļoti gribēja būt jūtūbere, bet skolā par to mēdza pasmieties. Toreiz man vēl nebija tās pārliecības turpināt. Tagad es paskatos uz sevi un domāju: Mazajai Endijai tomēr sanāca. Man ir savs blogs. Es sadarbojos ar zīmoliem. Esmu izveidojusi savu auditoriju. Un pats svarīgākais – man vairs nav bail atvērt muti,” viņa raksta.
Tagad Kalendy uz savu pieredzi raugās kā uz pierādījumu tam, ka pārmaiņām nav nepieciešams sagaidīt brīdi, kad pazudušas visas šaubas. Daloties savā stāstā, viņa cer uzrunāt arī tos sekotājus, kuri pašlaik atrodas dzīves posmā, kam pati reiz gājusi cauri. Endijas galvenā atziņa pēc šiem pieciem gadiem ir vienkārša – ne vienmēr nepieciešams justies pilnībā gatavam, lai sāktu kaut ko jaunu. Dažkārt izšķirošais solis ir drosme izdarīt izvēli par labu sev.
