Situācija Latvijas Sabiedriskajā medijā pēc aizvadītās nedēļas vētras kļuvusi vēl saspringtāka. Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs nācis klajā ar atklātu vēstuli, kurā uzsver – atbildība par sabiedriskā medija darbu krīzes laikā nebūtu jāvērtē tikai dienesta un tā līdzšinējā vadītāja Uģa Lībieša līmenī. Darbinieki aicina analizēt arī LSM valdes un galvenās redaktores Anitas Braunas atbildību.
Vēstules sākumā kolektīvs vēršas pie klausītājiem, kuri vētras laikā ieslēdza Latvijas Radio, cerot operatīvi saņemt plašāku informāciju par notiekošo. Darbinieki atvainojas tiem cilvēkiem, kuri gaidīto informāciju nesaņēma pietiekami ātri vai vajadzīgajā apjomā. Vienlaikus Ziņu dienesta komanda uzsver, ka gan pirms vētras, gan tās laikā un pēc tam turpinājusi strādāt pēc labākās sirdsapziņas. Darbinieki apkopojuši tajā brīdī pieejamos faktus un centušies iegūt jaunāko informāciju no pašvaldībām, dienestiem un citiem uzticamiem avotiem tik lielā apjomā, cik konkrētajos apstākļos tas bijis iespējams.
Kā viena no Latvijas Radio būtiskākajām priekšrocībām tiek izcelta iespēja pārraidīt ziņas katru stundu visu diennakti. Kolektīvs norāda, ka šo iespēju arī izmantojis, regulāri informējot klausītājus par visu jaunāko, ko izdevies noskaidrot. Pēc vētras ziņu izlaidumi sākuši skanēt ik pēc pusstundas, paralēli saglabājot ierastās ziņu programmas.
“Biežāki ziņu izlaidumi neatjauno elektrību un mobilos sakarus, un medijs nevar izstāstīt to, ko pats vēl nav varējis noskaidrot,” teikts kolektīva vēstulē.
Tomēr asākā vēstules daļa skar jautājumu par Uģa Lībieša atkāpšanos. Ziņu dienesta darbinieki nepiekrīt situācijai, kurā tieši uz līdzšinējo dienesta vadītāju šobrīd gulstas lielākā personiskā atbildība par kļūdām LSM komunikācijā vētras laikā. Kolektīvs nepārprotami pauž atbalstu Lībietim un vēlas, lai viņš turpinātu darbu Ziņu dienesta vadītāja amatā. Darbinieki uzsver, ka pazīst viņa darbu ikdienā un uzskata viņu par labu vadītāju.
“Mēs ar viņu strādājam ikdienā un uzskatām viņu par labu vadītāju. Arī vētras laikā viņš sekoja līdzi notiekošajam, nepārtraukti bija saziņā ar kolēģiem, dalījās ar informāciju un bija gatavs visos veidos iesaistīties un palīdzēt. Tika pieļautas kļūdas, bet mēs neredzam viņa rīcībā tādu bezdarbību vai nolaidību, kuras dēļ viņam būtu jāatstāj amats,” teikts vēstulē.
Darbiniekiem nav saprotams arī tas, kādēļ tik liela atbildības daļa nonākusi uz viena cilvēka pleciem, ja pats LSM jau ir atzinis, ka vētras laikā atklājušās plašākas problēmas.
“Mums nav saprotams, kādēļ par kļūdām, kuras pats LSM atzīst par plašākām, tik liela atbildība šobrīd koncentrēta uz vienu cilvēku,” uzsver Ziņu dienesta kolektīvs.
Atklātajā vēstulē uzmanība pievērsta arī pārmaiņām, kas notikušas pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas. Darba organizācija vairākās jomās ir mainījusies, taču vētra, darbinieku ieskatā, izgaismojusi praktiskus jautājumus, uz kuriem organizācijas iekšienē joprojām nav vienotas un skaidras atbildes.
“Kurā brīdī ar ierasto ziņu ritmu vairs nepietiek un jāpāriet citā darba režīmā? Kurš par to lemj? Kā šādā situācijā tiek koordinēts viss LSM darbs un kurš redz kopainu? Ja šoreiz secinām, ka bija jārīkojas citādi, mums ir svarīgi arī saprast, kā tieši,” norāda darbinieki.
Viņu ieskatā skaidrība par šiem jautājumiem nepieciešama ne tikai tādēļ, lai izvērtētu jau notikušo. Bez konkrētiem secinājumiem būs grūti izmantot šo pieredzi nākotnē un nodrošināt, ka nākamās krīzes laikā neatkārtojas tās pašas problēmas. Vienlaikus kolektīvs īpaši uzsver, ka nevēlas pēc Lībieša atkāpšanās atrast kādu citu cilvēku, kuru padarīt par “vienīgo grēkāzi”. Tāpat darbinieki nevaino nevienu citu LSM redakciju. Viņu nostāja ir cita – ja trūkumi atklājušies vairākos līmeņos un kopējā darba organizācijā, arī atbildībai un secinājumiem jābūt plašākiem.
“Mūsuprāt, šajā situācijā nav jāmeklē viens cilvēks, uz kuru uzlikt visu atbildību. Ja problēmas bijušas vairākos līmeņos un mūsu kopīgajā darbā, tad arī secinājumi jāizdara visiem,” teikts vēstulē.
Publiskais paziņojums, kā norāda Ziņu dienesta kolektīvs, nav bijis pirmais mēģinājums panākt skaidrību. Pirms vēršanās pie sabiedrības darbinieki centušies jautājumus izrunāt LSM iekšienē. Sarunas laikā viņi izklāstījuši savus argumentus un prasījuši skaidrojumu gan par vētras laikā notikušo, gan par iemesliem, kādēļ tieši Lībietim būtu jāuzņemas tik liela personiskā atbildība. Tomēr pēc šīs sarunas kolektīvam neesot radusies pārliecība, ka tā argumenti patiešām sadzirdēti. Uz vairākiem būtiskiem jautājumiem atbildes neesot saņemtas.
Darbinieki uzskata, ka tas atkārtoti izgaismo problēmas LSM iekšējā komunikācijā, kuras bija redzamas jau nesenajās domstarpībās par zīmoliem. Kolektīvs uzsver, ka komunikācija organizācijas iekšienē nevar aprobežoties tikai ar vadības pieņemto lēmumu izskaidrošanu darbiniekiem. Ziņu dienesta ieskatā tai jābūt abpusējai sarunai – vadībai ne tikai jāizklāsta sava nostāja, bet arī jābūt gatavai uzklausīt kolektīva argumentus un tos patiesi sadzirdēt.
