Latvijas Radio Ziņu dienestā pēc līdzšinējā vadītāja Uģa Lībieša atkāpšanās notikušas izmaiņas vadībā. Ziņu dienesta vadītāja pienākumi pagaidām uzticēti galvenajai redaktorei Zanei Eniņai. Pastāvīgais vadītājs vēl netiks izraudzīts. Latvijas Sabiedriskais medijs paredz, ka nākamais Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs tiks meklēts atklātā konkursā, taču tā norise un konkrētie termiņi būs zināmi pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas.
Turklāt gaidāmo Saeimas vēlēšanu dēļ konkurss uz šo amatu līdz vēlēšanām netiks izsludināts. Līdz ar to tuvākajā laikā Ziņu dienesta vadības pienākumi paliks Zanes Eniņas pārziņā. Izmaiņas seko pēc aizvadītās nedēļas nogales vētras un LSM veiktā izvērtējuma par to, kā krīzes laikā tika organizēta sabiedrības informēšana. LSM korporatīvās komunikācijas vadītāja Raina Anna Ločmele skaidroja, ka tika analizēts gan paveiktais, gan ziņu atspoguļojums.
Izvērtējumā secināts, ka Latvijas Radio 1 pašā krīzes sākumā nebija pietiekami novērtējis situācijas nopietnību. Programmas darbs netika pietiekami ātri pielāgots ārkārtas apstākļiem, lai gan brīžos, kad rodas nopietni elektroapgādes un sakaru traucējumi, tieši radio var kļūt par gandrīz vienīgo kanālu, caur kuru cilvēki saņem aktuālo informāciju.
Mana vakardienas atkāpšanās no @LRZinas vadītāja amata nav noslēpums! Paldies gan kolēģiem, gan citiem par pausto atbalstu! Taču, lūdzu, neizmantot notiekošo kā iemeslu politiskajās vai ideoloģiskajās cīņās, kā arī savu spalvu spodrināšanai pirmsvēlēšanu laikā.
— Ugis Libietis (@UgisLibietis) August 25, 2026
Ziņu izlaidumi ēterā turpinājās, bet pēcpusdienā tie sāka skanēt biežāk. Latvijas Radio 1 plkst. 15 pārraidīja arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta sagatavoto ārkārtas ziņu speciālizlaidumu. Tomēr LSM vērtējumā, kļūstot skaidrākam vētras apjomam un situācijas nopietnībai, programmai vajadzēja ievērojami ātrāk pārslēgties uz pastiprinātu informatīvo režīmu. Uģis Lībietis, būdams Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, uzņēmās vadītāja atbildību par dienesta darbu un nolēma atkāpties. Vienlaikus LSM uzsver, ka notikušo nevar reducēt tikai uz viena cilvēka rīcību vai vienu pieļautu kļūdu.
“Izvērtējumā identificēti arī sistēmiski jautājumi – iekšējā koordinācija, lēmumu pieņemšanas ātrums, informācijas eskalācija, aizvietošanas kārtība un rīcība situācijās, kad nav sasniedzami ierastie vadības ķēdes posmi,” atzina Ločmele.
Tas nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta ne tikai konkrētā vadītāja atbildībai. LSM saskata arī savu institucionālo pienākumu pārskatīt līdzšinējo darba organizāciju un novērst trūkumus, kas krīzes situācijā var kavēt ātru rīcību.
“Vētras laikā gūtā pieredze ir pamats pārvērtēt lēmumu pieņemšanas ķēdes lomas, pilnvaras un eskalācijas kārtību krīzē,” uzsvēra Ločmele.
Ar šo izvērtēšana vēl nebeidzas. Tuvākajā laikā paredzēts noteikt konkrētus kritērijus un izstrādāt rīcības algoritmu, kas skaidri definēs, kādos apstākļos Latvijas Radio 1 ierastā programma krīzes laikā ir būtiski jāpārkārto, pārejot uz intensīvāku sabiedrības informēšanu. Plānots pārskatīt arī risinājumus, kas nepieciešami darbības nepārtrauktībai gadījumos, kad cilvēkiem nav pieejama elektrība, internets vai mobilie sakari. Šajā kontekstā īpaši tiek izcelta radio nozīme, jo tieši šādos apstākļos tas nereti kļūst par galveno vai pat vienīgo iespēju sabiedrībai saņemt svarīgu informāciju. LSM vienlaikus izvērtēs, kādi papildu resursi būs vajadzīgi iecerēto pārmaiņu ieviešanai. Tas attiecas gan uz darbiniekiem un tehnisko nodrošinājumu, gan iespējamo nepieciešamību pēc papildu finansējuma.
“Jāuzsver, ka vadītāja loma īpaši nozīmīga ir krīzes situācijās, kurās jāspēj operatīvi pieņemt lēmumus arī tad, ja vadlīnijas vai instrukcijas nedod tiešu atbildi konkrētam gadījumam,” norādīja Ločmele.
Viņa piebilda, ka LSM jau šogad atbilstoši plānam organizējis vairākas krīzes situāciju simulācijas un apmācības. Šādas mācības paredzēts turpināt arī nākotnē. Kopējais LSM vērtējums par notikušo ir kritisks – vētras sākumposmā radio ziņu darbs nebija pietiekams, lai pilnā apjomā apmierinātu sabiedrības vajadzību pēc operatīvas informācijas laikā, kad elektroapgāde un sakari bija būtiski traucēti.
