Nedēļas noslēgums raidījumā “Gandrīz ideālas vakariņas” šoreiz aizved viesus pie rakstnieces Daces Rukšānes-Ščipčinskas. Kopā ar viņu par labākā saimnieka titulu sacenšas bārmenis Mārtiņš Rozenvalds, aktieris Kaspars Zāle un realitātes seriāla “Ģimene burkā” dalībniece Vita Valtere. Pēc pamatēdiena Dace nolēma pārbaudīt viesu radošumu un piedāvāja katram uzrakstīt pašam savu dzejoli.
Uzdevumam bija konkrēti noteikumi. Vispirms lapas vidū vajadzēja uzzīmēt krēslu, bet tam apkārt pierakstīt visas asociācijas, kas ar šo priekšmetu ienāk prātā. Pēc tam pats krēsls bija jāatstāj otrajā plānā un no savāktajiem vārdiem jāmēģina radīt dzejoli. “Pirmais solis ir, ka mēs uzzīmējam lapas centrā krēslu un apkārt tam sarakstam visas asociācijas, kas asociējas ar krēslu. Tad ievelkam dziļi elpu, aizmirstam un skatamies tikai uz tām asociācijām, un mēģinam uzrakstīt no tā, kas ir tur sarakstīts, dzejoli,” skaidroja Dace.
Mārtiņš par šo ideju sajūsmā nebija. Dzejas rakstīšanu viņš neuzskata par savu stipro pusi, tāpēc jau pirms darba sākšanas paredzēja visai bēdīgu rezultātu. “Nopietni? Nu, c’mon, beidz. Nu, kāds dzejolis no manis un tas nav mans, un tur totāla izgāšanās būs!” viņš neslēpa savu reakciju. Dace gan mierināja, ka vēl nav redzējusi nevienu, kurš ar šādu uzdevumu netiktu galā, uz ko Mārtiņš ar humoru pieļāva, ka varētu kļūt par pirmo.
Tikmēr pārējie viesi radošajam izaicinājumam piegāja daudz brīvāk. Kaspars devās pie ūdenstilpes un sāka aplūkot krēslu kā simbolu, domājot par dažādiem tā veidiem un nozīmēm. “Es ņemšu vienkārši, tīri semiotiski krēslu kā simbolu un pierakstīšu visas asociācijas, kas man ar šo saistās. Krēsls, būtībā, kā trepes. Trepes arī var būt krēsls! Šo es arī iekļaušu – trepes,” sprieda aktieris. Dace savukārt atgādināja, ka šajā uzdevumā neviens ar nevienu nesacenšas un galvenais ir ļaut vaļu tam, kas nāk no iekšienes.
Vita par šādu vakara izklaidi bija īpaši priecīga. Viņai patīk gan zīmēt, gan rakstīt dzejoļus, un pēc pēdējā laika aktīvā dzīves ritma iespēja mierīgi apsēsties un pievērsties savām domām šķita ļoti vajadzīga. “Man pēdējais laiks ir bijis ļoti tāds aktīvs, un tad šis man bija vajadzīgs, jo viņa tā paņēma un apsēdināja mani: “Tagad ņem, zīmē un raksti.” Man tas ļoti labi sanāk un viegli padodās, jo man vienkārši tas patīk. Viņa man deva to iespēju atkal sajust sevi, to savu vēl dziļāko būtību,” atzina Vita.
Mārtiņam tik viegli negāja, un viņš vairākkārt meklēja Daces palīdzību. Tomēr pēc sākotnējās nepatikas viņš pamazām pieņēma spēles noteikumus un saprata, ka uzdevums tomēr ir paveicams. “Dace izstāstīja tos nosacījumus, noteikumus un es sapratu, ka tas noteikti nav nekas traks – tas ir paceļams un izdarāms, jo diez vai viņa ļautu mums totāli izgāzties vai kameras priekšā parādīt, cik mēs esam nespējīgi kaut kādā lietā,” vēlāk secināja Mārtiņš.
Kamēr viesi pabeidza savus radošos darbus, Dace virtuvē steidza sagatavot desertu. Arī Mārtiņš galu galā tika līdz pēdējiem vārdiem, taču viņa dzejolis izvērtās visai drūms – tas bija “par neglītu krēslu uz trīs kājām”. Tas, kā viesiem veicās ar savu darbu prezentēšanu un vai Daces deserts spēja pielikt vakaram gardu punktu, atklājas raidījuma turpinājumā.
