Laikā, kad Mirdza Martinsone piedalījās filmas “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” tapšanā, tapa arī fotogrāfija, kurai vēlāk bija lemts kļūt par vienu no daudz apspriestajiem aktrises kadriem. Tomēr ceļš līdz tā publicēšanai nebija ātrs — pati Martinsone sākotnēji nevēlējās, lai attēls nonāktu plašākas publikas priekšā.
Fotogrāfiju uzņēma Valts Kleins. Viņš jau toreiz saskatīja tajā publicēšanas vērtu mākslas darbu un vēlējās attēlu parādīt sabiedrībai, taču aktrise šādam solim nebija gatava.
“Kleins jau uzreiz gribēja publicēt, bet tad tikko sākās kailfoto ēra, es teicu: “Nē, ko es starp tām jaunajām meitenēm,”” savu toreizējo reakciju atceras Martinsone.
Viņas piesardzībai bija arī sava laikmeta konteksts. Publiska attieksme pret šādiem mākslinieciskiem foto tolaik bija citāda, un pati aktrise nevēlējās steigties tikai tāpēc, ka šāda veida attēli bija sākuši parādīties arvien biežāk.
Pagāja vairāki gadi, līdz Martinsone uz šo fotogrāfiju paskatījās citādi. Tad viņa deva atļauju attēlu publicēt žurnālā “Klubs”, turklāt tas nonāca arī uz izdevuma vāka.
“Šajā pliko ķermeņu laikmetā īstais laiks tādu mākslas bildi likt uz žurnāla vāka. Lai visi brīnās,” savu lēmumu raksturo aktrise.
Kad žurnāls bija iznācis, vairāki tā mēneša eksemplāri tika nogādāti Martinsonei uz teātri. Tur ilgi tiem nostāvēt neizdevās — izdevums nekavējoties piesaistīja kolēģu uzmanību.
“Visus turpat teātrī mani kolēģi pa kluso nočibīja,” par toreizējo interesi ar humoru stāsta Martinsone. Tā fotogrāfija, kuru viņa sākumā nevēlējās publiskot, pēc vairākiem gadiem tomēr nonāca sabiedrības priekšā un izraisīja tieši tādu uzmanību, kādu savulaik bija paredzējis tās autors.
