Eiropas drošības situācijā uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta Krievijas hibrīdajām aktivitātēm. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzskata, ka pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušie brīdinājumi var liecināt par iespējamu šo darbību intensificēšanos.
Sārts sociālajā tīklā “X” pievērsis uzmanību tam, ka pēdējās dienās ārvalstu medijos atkal parādījusies informācija par iespējamiem Krievijas plāniem veikt uzbrukumus Eiropas valstīs. Par hibrīdapdraudējumiem iepriekš runājušas arī Latvijas amatpersonas. Tomēr pats Sārts uzskata, ka jēdziens “hibrīduzbrukumi” ne vienmēr precīzi atspoguļo notiekošā nopietnību. Viņa vērtējumā pēkšņais šādu ziņu pieaugums varētu būt saistīts ar jaunu izlūkošanas informāciju.
Tā kā dažādas hibrīdkara izpausmes Eiropā jau ir realitāte, Sārts pieļauj, ka nākamais solis varētu būt to pastiprināšana. Viņš runā par iespējami nopietnākiem incidentiem, mazāku piesardzību uzbrukumu īstenošanā un pat risku cilvēku dzīvībām. Pēc Sārta domām, drošības dienestu pašreizējais vērtējums var liecināt arī par to, ka pēdējos mēnešos īstenotie mēģinājumi atturēt Krieviju no tālākas eskalācijas nav devuši cerēto rezultātu. Tādēļ, viņaprāt, jābūt gataviem situācijai, kurā spriedze var pieaugt. Ja notiktu plašāks uzbrukums, īpaši nozīmīga būtu NATO valstu kopīgā atbilde. Sārta ieskatā turpmāko notikumu attīstību lielā mērā varētu noteikt tas, cik spēcīga un Krievijai jūtama būtu reakcija.
Bažas par hibrīdapdraudējumu pieaugumu nav izolētas. NATO pēdējā laikā publiski norādījusi uz arvien biežākiem uzbrukumiem sabiedrībai, infrastruktūrai un digitālajiem tīkliem, vienlaikus stiprinot sabiedroto noturību un kritiski svarīgo pakalpojumu aizsardzību. Iepriekš publiskotā informācija liecina, ka gada laikā pret NATO dalībvalstīm tika reģistrēti vairāk nekā 200 ar Krieviju saistītu hibrīdu incidentu, neskaitot ikdienas kiberuzbrukumus. Savukārt NATO struktūras regulāri saskaras ar ļoti lielu kiberuzbrukumu skaitu.
Runa nav tikai par digitālo vidi. Drošības uzmanības lokā ir kritiskā infrastruktūra, loģistikas ķēdes, sabotāžas mēģinājumi un citas darbības. NATO jau iepriekš Krievijas kaitīgās kiberaktivitātes raksturojusi kā daļu no plašākas kampaņas, kas vērsta uz sabiedroto destabilizēšanu.
Īpašu uzmanību rada arī uzbrukumu rakstura maiņa. NATO amatpersonas ir norādījušas uz pieaugošu Krievijas gatavību riskēt, bet alianse turpina stiprināt gan militāro atturēšanu, gan kritiskās infrastruktūras un kibertelpas aizsardzību. NATO pašlaik arī uzsver civilās sagatavotības un sabiedrības noturības nozīmi.
Vienlaikus šie brīdinājumi nenozīmē, ka Latvijai šobrīd būtu konstatēts tiešs militārs apdraudējums. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns augusta beigās norādīja, ka pie Latvijas robežām nav novērojama pastiprināta agresorvalstu militāro spēku klātbūtne, taču iespējamās hibrīdprovokācijas joprojām tiek ņemtas vērā.
Līdzīgu vērtējumu sniedzis arī Satversmes aizsardzības birojs – tiešs Krievijas militārs apdraudējums Latvijai pašlaik netiek konstatēts, lai gan pastāv pazīmes, kuras drošības dienesti vērtē ilgtermiņa risku kontekstā. Tādējādi pašreizējā aina ir divējāda: tieša militāra uzbrukuma draudi Latvijai patlaban netiek konstatēti, taču hibrīdās aktivitātes Eiropā saglabājas kā nopietns drošības jautājums, un Sārta vērtējumā jābūt gataviem iespējai, ka to intensitāte var pieaugt.
